Ludzas novada Pasienes pagastā esošajā dabas liegumā “Grebļukalns” šī gada rudenī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsāks apjomīgus biotehniskos pasākumus, lai uzlabotu Latvijā ļoti retā osu meža biotopa stāvokli un dzīves apstākļus šim biotopam raksturīgo reto augu sugu dzīvotnēm. Plānoto darbu teritorijās augusta sākumā notika seminārs, kurā Latvijas valsts mežu pārstāvji skaidroja veicamos darbus un to nozīmi.
Osu mežu biotops ir Latvijā sevišķi reti sastopams. Tas ir gaišs un skrajš priežu mežs uz izteiktām nogāzēm, kas ir mājvieta retām un aizsargājamām sugām. Skujkoku meži uz osveida reljefa formām ir Eiropā reta ģeomorfoloģiskā vērtība, kas veidojusies pirms 10–14 tūkstošiem gadu, kūstot ledājam. Lai osu meži pastāvētu ilgtermiņā, tiem nepieciešami dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts un grants laukumus. Ja šo traucējumu trūkst, meži pakāpeniski aizaug un izzūd dažādām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi.
Lai uzlabotu osu mežu biotopa stāvokli un rastu risinājumus tā turpmākai apsaimniekošanai, dabas lieguma “Grebļukalns” teritorijā ir izveidota pilotteritorija 10,2 hektāru kopplatībā. Šajā pilotteritorijā Latvijas valsts meži uzlabos biotopa stāvokli un vienlaikus testēs dažādas šāda biotopa dabai draudzīgas apsaimniekošanas metodes. Iegūtās atziņas par piemērotākajām un izmaksās efektīvākajām metodēm varēs izmantot arī citās teritorijās, kur sastopami retie osu un citi ekoloģiski līdzīgi meži Latvijā un ārpus tās.
Darbu gaitā pilotteritorija tiks atbrīvota no lazdām, kas biezi saaugušas uz osa nogāzēm un rada spēcīgu noēnojumu retajām saulmīļu sugām. Savukārt dabas liegumā esošās Grebļukalna pastaigu takas tālākajā posmā, kas ved pa osa kori, pilotteritorija tiks atbrīvota no eglēm, lai panāktu biotopam raksturīgo priežu pārsvaru un atjaunotu saules apspīdētus laukumus.
Visu darbu gaitā tiks saglabātas biotopam raksturīgās sugas, piemēram, Zviedrijas kadiķi, atsevišķi āra bērzi un ozoli, kā arī visi bioloģiski vecie koki neatkarīgi no to sugas. Daļa ciršanas atlieku tiks savāktas un nogādātas šķeldas pārstrādei, savukārt otra daļa tiks savāktas kaudzēs un kontrolēti dedzinātas uz vietas, imitējot ugunsgrēka darbību, lai veidotos atsegti smilts un grants laukumi, kur iesēties un uzdīgt retajām augu saulmīļu sugām, piemēram, smiltāja esparsetei Onobrychis arenaria, meža silpurenei Pulsatilla patens un citām.
Tik plaši atjaunošanas jeb biotehniskie pasākumi “Grebļukalnā” tiks veikti pirmo reizi – teritorija ir dabas liegums jau kopš 1957. gada un, iztrūkstot nepieciešamajiem dabiskajiem traucējumiem, biotopa stāvoklis būtiski pasliktinājies, tādējādi sākušas izzust Latvijā retas sugas, kurām nav iespēju pārvietoties citur. Biotopa atjaunošanas darbi būs sarežģīti, jo nogāzes ir īpaši stāvas, savukārt osa grēdas kores taka – šaura. Cik iespējams, darbu teritoriju atbrīvošanu no aizauguma un nevēlamo koku izciršanu veiks ar tehniku, tālākajās vietās teritoriju no mazāka aizauguma atbrīvos ar zāģi vai krūmgriezi.
Lai meža mašīnas varētu pārvietoties pa Grebļukalna kores taku, visā tās garumā tiks izzāģētas biezi saaugušās lazdas trīs metrus uz katru pusi no takas. Tādējādi ne tikai atbrīvos ceļu darbos iesaistītajai tehnikai, bet arī tiks atsegts skats uz ezeriem abpus osam. Skatu laukumi jeb atvērumi tiks veidoti neregulāras formas. Šādi tiks panākti vienlaikus divi efekti – nodrošināta gaisma retajām sugām un radīti atvērumi skaistai un Latvijā retajai ainavai. Takas garumā šādi skatu laukumi būs divi.
