Otrdien, 8. augustā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrajā vizītē Latgalē uzturējās uz Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju Krivandas, Opoļu un Robežnieku robežapsardzības nodaļās (tās atrodas Ludzas un Krāslavas novados).
Ieradies Robežniekos, uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ar helikopteru no attālākās Latvijas–Krievijas robežas, kur vienā posmā izbrida brikšņus, jo tur žoga vēl nav, citā posmā skatīja žogu, kas ierīkots līdz 2019. gadam, ekselence presei atzina, ka nav saprotama amatpersonu rīcība, pārtraucot žoga celtniecību 2019. gadā. Tāpat viņš pauda neizpratni, kāpēc par nelegālās migrācijas organizēšanu, ar kuru saskaras mūsu Austrumu pierobeža, ir tik maigi sodi – brīvības atņemšana no 30 dienām līdz četriem mēnešiem, un šie organizatori atkal var turpināt savu darbu, nevis tiek sodīti ar turpat normatīvajos aktos noteiktajiem četriem gadiem cietumā.
“Man nav labs iespaids par to, kādā veidā mēs esam izturējušies pret savu robežu. Man nav ko pārmest Valsts robežsardzei, kura dara savu darbu apzinīgi. Ir nepiedodama vilcināšanās ar mūsu valsts austrumu robežas izbūvi, tādēļ no visām atbildīgajām institūcijām sagaidu aktīvu rīcību. Šo jautājumu, tāpat arī par neadekvātajiem sodiem nelegālās migrācijas organizētājiem aktualizēšu Nacionālās drošības padomes sēdē 17. augustā. Nelegālās migrācijas organizētāji 30 dienas atpūšas cietumā, saņem vairāk nekā 10 000 eiro, un, labi atpūtušies, turpina darboties. Īstenībā daudzas lietas nav saistītas ne ar naudu, ne ar kaut kādām robežām, daudzas lietas ir saistītas ar atbildīgo amatpersonu spēju kaut ko saprast vai negribēšanu,” atzina Valsts prezidents.
Viņš ar Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu nobildējās pie žoga, lai parādītu, ka tik augstu žogu – vairāk nekā 4 m – robežpārkāpēji nevar pārkāpt, taču viņi to bieži sabojā. Turpat tiek būvēts arī ceļš un pontona tilts uz ūdens robežas joslas, kas atvieglos robežsargu dienesta ikdienu. Guntis Pujāts atzina žurnālistiem, ka tāds žogs patiešām palīdz cīnīties ar nelegālo migrāciju: “Robežpārkāpējs tagad vairs nevar pateikt, ka ienācis Latvijā, jo nav pamanījis žogu. Šobrīd ir uzbūvēts žogs vairāk nekā 60 km garumā, visam žogam jābūt uzceltam 173 km garumā. Uz robežas situācija ir saspringta, robežpārkāpēji nāk katru dienu – tie ir vairāki desmiti nelegālo migrantu, kuri bojā arī žoga infrastruktūru. Šogad septiņos mēnešos robežpārkāpēju skaits ir lielāks nekā visā 2022. gadā. Mums pietrūkst robežsargu, drīz būs konkursi uz vakancēm, aicinām jauniešus mācīties un pieteikties dienestam Valsts robežsardzē.”
Rīgas mediju pārstāvji interesējās, vai šāds žogs apturēs “vāgneriešus”, kuri uzturas Baltkrievijā. Edgars Rinkēvičs skaidroja, ka šis ir cita veida stāsts, kur ir iesaistīti ieroči, un ka šis jautājums ir pārrunāts ar Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes amatpersonām, turklāt ir noteikts rīcības algoritms, kā reaģēt uz bruņotām provokācijām. “Žogs nepasargā no bruņotām provokācijām, tāpēc ir svarīga Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes sadarbība,” teica Valsts prezidents.
"Vietējās Latgales Avīzes" vaicāts, vai Latgales cilvēki šajā pierobežā var justies droši tagad, kad sabiedrība daudz apspriež "vāgneriešu" atrašanos Baltkrievijā, Edgars Rinkēvičs teica: "Tiek darīts viss, lai viņi justos droši. Bet mēs esam hibrīdkara apstākļos, un es negribu nevienu mānīt, ka nevar būt kaut kādas provokācijas. Esmu runājis gan ar aizsardzības ministri, gan ar Bruņoto spēku štāba priekšnieku, gan ar iekšlietu ministru, un tagad tā man ir otrā saruna ar Valsts robežsardzes priekšnieku – tiek darīts maksimālais, lai cilvēkus pasargātu no provokācijām."
Edgars Rinkēvičs un Guntis Pujāts demonstrē, cik ir augsts žogs, ko uz austrumu robežas joprojām būvē
Žoga garumam jābūt 173 km, taču izbūvēti tikai nedaudz vairāk kā 60 km
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto