Pavisam novadā reģistrētas vairāk nekā 200 bioloģiskās saimniecības
Jūlija nogalē notika Preiļu novada dārzeņu audzētāju un šī novada pašvaldības pārstāvju saruna par vietējo dārzeņu piegādāšanu izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem.
Slēgs iepirkuma līgumus
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, vecākā eksperte sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Ineta Liepniece un Juridiskās un iepirkuma daļas vadītājas vietniece Inese Kunakova skaidroja, ka pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma pašvaldība vēlas, lai skolās un sociālās aprūpes centros būtu pieejama vietējā pārtika – dārzeņi un piens, tostarp arī bioloģisko saimniecību produkcija. Tā kā Preiļu novada pašvaldības dārzeņu iepirkuma paredzamā līgumcena nepārsniedz 42 000 eiro, tad tā drīkst slēgt iepirkuma līgumus ar bioloģiskajiem dārzeņu piegādātājiem bez iepirkuma procedūras.
“Piegādātāji piedāvā galvenokārt integrētos dārzeņus, jo nav stingrāku prasību, kādus dārzeņus un augļus drīkst piegādāt. Vienīgi normatīvajos aktos noteikts, ka 50 % no iepirktā piena ir jābūt bioloģiskajam pienam, un mūsu iestādēm bioloģisko pienu piegādā AS “Preiļu siers”. Arī vismaz 20 % graudu izstrādājumu ir jābūt bioloģiskajiem. Līdz ar to mēs varam iepirkt gan bioloģisko, gan integrēti audzēto produkciju. Mēs varam slēgt līgumu ar bioloģiskajiem dārzeņu audzētājiem uz to laika posmu, kurā dārzeņi ir pieejami. Kurš piedāvās labākus nosacījums, ar to pašvaldība slēgs līgumu,” pastāstīja Inese Kunakova.
Kāds bioloģisko dārzeņu apjoms ir vajadzīgs Preiļu novada iestādēm? Piemēram, Preiļu 1. pamatskolai jaunajā skolas gadā nepieciešami 14 000 kg kartupeļu, 2700 kg burkānu, 1200 kg biešu, 1150 kg galviņkāpostu, 900 kg sīpolu, 200 kg puķu kāpostu, 40 kg kabaču, 35 kg ķiploku un 30 kg ķirbju. Šo dārzeņu iepirkuma cenas, ko piedāvā pašvaldība, ir no 0,40 eiro (tāda ir cena bietēm) līdz 2,80 eiro (ķiploku cena) par kilogramu.
Iveta Piziča pauda cerību, ka šī sadarbība ar Preiļu novada pašvaldību iedrošinās dārzeņu audzētājus piedalīties arī kaimiņu pašvaldību, kur ir skolas un pansionāti, iepirkumos.
Diskutēja arī par bioloģisko gaļu un ēdienkarti
Kādus dārzeņus varētu piegādāt Preiļu novada skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem, – to stāstīja lauksaimnieki Gustavs Norkārklis, Jānis Gavars, Anita Pūga, Silvija Dreijere, Iveta Sondore, Arvis Spuriņš, Evita Bitinas, Skaidrīte Grigale un Inta Usāne. Vieniem lielā vairumā izaudzēti kartupeļi, citiem – bietes un burkāni, vēl citiem – zaļumi. Zemnieki vienojās, ka paši organizēs loģistiku, veidojot pat piegādātāju apvienības, lai vairāki zemnieki vienā un tajā pašā dienā nebrauktu uz vienu un to pašu iestādi.
“No ekonomikas, vides un attīstības viedokļa tas ir labs Preiļu novada pašvaldības piedāvājums piegādāt bioloģiskos dārzeņus iestādēm, arī paši zemnieki labprāt iesaistīsies šajā sadarbībā. Un nepieciešamais dārzeņu apjoms nav tik liels, tāpēc pildīt prasības nebūs grūti. Turklāt tas ir garantēts produkcijas iepirkums, un mēs varēsim piegādāt dārzeņus mūsu pašu novada bērniem,” atzina Gustavs Norkārklis.
Lauksaimnieki šobrīd piesaka tos dārzeņus, kas nepieciešami Preiļu 1. pamatskolas un Preiļu 2. vidusskolas dārzeņu iepirkumam (abās skolās mācās gandrīz puse no novada skolēnu kopējā skaita), bet rudenī viņi iesaistīsies arī dārzeņu piegādēs Aglonas vidusskolai, Riebiņu vidusskolai, Galēnu pamatskolai, Rušonas pamatskolai, Vārkavas pamatskolai, Pelēču pamatskolai, Salas sākumskolai, kā arī Aglonas pirmsskolas izglītības iestādei, Riebiņu pirmsskolas izglītības iestādei “Sprīdītis”, Rimicānu pirmsskolas izglītības iestādei, Preiļu pirmsskolas izglītības iestādei “Pasaciņa”, sociālās aprūpes centram “Aglona”, sociālās aprūpes centram “Rušona” un sociālās aprūpes centram “Vārkava” iepirkumā. Ārijs Vucāns iestarpināja, ka atsevišķs produktu un dārzeņu iepirkums būs Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijai.
Tāpat diskusijas dalībnieki vienojās, ka jau 2024. gada sākumā zemnieki zinās, cik daudz dārzeņu būs vajadzīgs skolām togad un kāda cena tiem būs, līdz ar to lauksaimnieki jau zinās, kādu sēklu pirkt un cik lielus laukus apstādīt. Viņiem ir arī jaunas idejas sadarbībai, piemēram, Preiļu novada lauksaimnieki tuvākajā nākotnē varētu piegādāt arī bioloģisko liellopu un cūkas gaļu, olas un augu tējas. “Ja pašvaldība domātu par bioloģiskas gaļas iepirkumiem, tad zemnieki varētu sagatavoties (piemēram, izbūvētu nogatavināšanas – sadalīšanas telpu) un runātu par kooperāciju. Mēs varētu sava novada bērnus un sirmgalvjus nodrošināt ar bioloģisko gaļu,” atzina Silvija Dreijere.
Savukārt Ineta Liepniece atbalstīja lauksaimnieku priekšlikumu izveidot Preiļu novada veselīgo ēdienkarti pašvaldības iestādēm ar daudzveidīgu piedāvājumu gan gaļas ēdienu, gan veģetāro ēdienu cienītājiem un bērniem, kuriem ēdiens sekmē dažādas alerģiskas saslimšanas, un uzņēmās rīkot skolas pavāru apmācības. Būs atsevišķa diskusija skolu direktoriem un lauksaimniekiem par ēdienkartēm, solīja Ārijs Vucāns.
Zvani vai raksti Gustavam!
Šīs tikšanās dalībnieku atbalstīts, Gustavs Norkārklis apņēmās būt sadarbības ar pašvaldību koordinators no zemnieku saimes, tāpēc, ja kāds bioloģisko dārzeņu audzētājs vēlas piegādāt dārzeņus Preiļu novada iestādēm, jāsazinās ar Gustavu (tālr. 29495888, e-pasta adrese gustavs@ekoprodukti.lv).
Vietējo dārzeņu piegādi vietējām skolām un pansionātiem atbalsta arī Gustavs Norkārklis un Jānis Gavars
Diskusijā piedalījās Inese Kunakova (no kreisās), Ineta Liepniece un Ārijs Vucāns
Iveta Piziča aicina lauksaimniekus sadarboties
EgitasTerēzes Jonānes teksts un foto