Lai izpētītu Ludzas pirmsākumus un vēsturi, kā arī popularizētu arheologa profesiju un iepazīstinātu ar to jauniešus, vēl līdz šodienai, 28. jūlijam, Latvijas senākajā pilsētā Ludzā norisinās Arheoloģijas dienas, kuru laikā interesentiem ir iespēja kopā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas piedalīties izrakumu veikšanā un dokumentēšanā vienā no Ludzas apkārtnē esošajiem pilskalniem – Ķīšu pilskalnā, ziņo lsm.lv.
Pilskalnu pētnieks ludzānietis Juris Urtāns izvirzījis domu, ka senais Ludzas centrs atradies nevis tagadējās Ludzas viduslaiku pils vietā vai tās tiešā tuvumā, bet gan Lielā Ludzas ezera austrumu krastā Zvirgzdenes Šelupinku Ķīšu kalnā. Tieši te arheoloģe, Rīgas skolēnu pils arheoloģijas pulciņa vadītāja Ināra Kuniga un profesore Māra Urtāne kopā ar brīvprātīgajiem un jauniešiem no Ludzas, Rēzeknes un citām Latvijas pilsētām veica izrakumus.
Arheoloģijas dienas organizē Ludzas jauniešu centrs sadarbībā ar vietējo Tūrisma informācijas centru, kura vadītāja Līga Kondrāte stāsta – brīvprātīgie ierodas iepazīt arheoloģiju veselām ģimenēm.
"To, ka vēsture ir ļoti aizraujoša, apliecina lielais bērnu skaits, kas ir ne vien no Ludzas, bet arī Rēzeknes un citām pilsētām, pat no Ventspils," saka Ludzas novada TIC vadītāja Līga Kondrāte.
Jaunieši un bērni te strādā četras stundas dienā, diemžēl lietus dēļ darbi bija jābeidz nedaudz agrāk.
"Šajā lietus periodā mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai tiktu jau līdz tam slānim, kurā varēs atsegt seno latgaļu celtnes. Tā ka interesantākais mums vēl priekšā, bet visi ir čakli strādājuši," sacīja I. Kuniga.
Šis darbs ir fiziski smags, it īpaši pirmās dienas, jo cietā zemē jānorok velēna, pēc tam virsējais zemes slānis, un tas nebūt nav pa spēkam visiem. Palīgā atbrauc arī pieaugušie.
"Tie ir brīvprātīgie interesenti, kuri grib izbaudīt, kā ir strādāt izrakumos, kas grib redzēt, kā tiek atklāti šie senie apdzīvotības slāņi. Var teikt, ka atkal tiek pavērta jauna lappuse latgaļu kultūras izpētē," teica arheoloģe I. Kuniga, kura Ķīšu pilskalnā šogad atgriezusies turpināt izrakumus un pētniecību jau sesto gadu.
Šis gan ir pirmais gads, kad šāda iespēja tiek piedāvāta arī vietējiem jauniešiem un citiem interesentiem, kuri ikdienā nav saistīti ar arheoloģiju un pētniecību.
Izrakumos atsegto un atrasto to dalībnieki iemūžina fotogrāfijās. Savukārt profesore Māra Urtāne pacietīgi fiksē un dokumentē uz papīra – krāsās un aprakstos.
"Vai tas ir māls, vai tur iekšā ir pelni, ogles. Zīmējumā ar apzīmējumiem viss tiek atšifrēts. Līdz ar to rodas iespējas tālākām, teiksim, ēkas, pavardu, dzīvesvietu rekonstrukcijām," pastāstīja M. Urtāne.
Ināra Kuniga jau sesto gadu turpina Ķīšu pilskalna izpēti, un pirmoreiz arheoloģiskajos izrakumos piedalās vietējie jaunieši
Foto – LR1 Latgales studija