Jelenas radošais ceļš no zaķa rotaļlietas līdz tekstilmozaīkai
Jelena Liskina dzīvo Daugavpilī, un savu hobiju darināt rokdarbus ir pārveidojusi par pamatdarbu. Darbnīcā, ko Jelena ar vīra atbalstu atvēra gandrīz pirms gada, cilvēku un transporta diezgan noslogotajā Ģimnāzijas ielā, redzamas viņas tamborētās rotaļlietas, leļļu kleitas, leļļu mājas, tekstilomozaīkas jeb pečvorka un citi darbi. “Vietējā Latgales Avīze” ciemojās Jelenas darbnīcā, lai iepazītu viņas radošo ceļu.
Pirmais zaķis, kurš šodien būtu citādāks zaķis
Jelena ir dzimusi Ludzā, tur, vecmammas mudināta, iemācījās tamborēt un adīt. Pēc Ludzas vidusskolas viņa devās uz Daugavpili, kur absolvēja Daugavpils Universitāti, apprecējās un sāka strādāt Randenes pamatskolā (tā atrodas tagadējā Augšdaugavas novadā). Viņai patika skolotājas darbs, taču pēc 11 gadiem Jelena sajutās kā izdegusi ziedu pļava, tāpēc pieņēma darba piedāvājumu studiju daļā Transporta un Sakaru institūta Daugavpils filiālē. Taču pēc desmit nostrādātiem gadiem šajā augstskolā notika kadru reforma, un Jelena, vīra un meitas atbalstīta, pameta darbu augstskolā un izveidoja savu rokdarbu darbnīcu un zīmolu. Piedaloties gadatirgos un uzturot Instragram kontu – liskinalena, Jelena jau ir kļuvusi iecienīta pidžammantiņu un citu rotaļlietu meistare Latgalē un pārējā pasaulē.
“Pirms dažiem gadiem uztamborēju pirmo rotaļlietu zaķi, kuru kolēģe uzdāvināja savai mazmeitai. Šodien par zaķi pasmaidu, jo ar pašreizējām prasmēm un zināšanām tamborētu to citādāku. Man rūp gan kvalitāte, gan noskaņa un oriģinalitāte, turklāt man nepatīk stāvēt uz vietas. Vīrs mani iedvesmoja strādāt ar adāmmašīnu (viņš arī nopirka to), tāpat, pateicoties internetam, apgūstu arvien jaunus rokdarbus. Šobrīd piedalos ar rokdarbiem gadatirgos, izveidoju Instragram kontu, kur izvietoju darbu fotogrāfijas, un tas veicina arī atpazīstamību,” teica Jelena, izrādot savus rokdarbus.
Mazuļi uztic rotaļlietai pidžamu un lācīti
Jeļenas atpazīstamību sekmē viņas rokdarbi, tostarp tamborēta lelle, kuru kāda mamma nodēvēja par pidžammantiņu. Jelena atklāja šī rokdarba stāstu: “Bērns pamodies lapsiņai vai lācītim, vai kaķītim var uzticēt savu pidžamu vai lācīti, vai citu rotaļlietu, ieliekot to “vēderā”, lai tas šo matiņu sargā. Pidžammantiņu dāvina jaundzimušo kristībās un vecāku mazuļu dzimšanas dienās, to ir iemīlējuši pat sākumskolas vecuma bērni. Kāda sieviete prasīja piešūt acīm skropstas, taču pastāstīju viņai, ka šai pidžammantiņai jābūt drošai bērnam, bet, ja būs skropstas, bērns tās var noplēst un paņemt mutē. Pirms tamborēt kaut ko jaunu, iedomājos, vai rotaļlieta būs droša un vai bērnam patiks ar to spēlēties.”
Rokdarbiem piestāv kvalitāte un dažādība
Jelena novērojusi, ka cilvēki jau ir noguruši no Ķīnas precēm, kas bieži vien ir bez noskaņas, vienveidīgas un no neveselīgiem materiāliem. Atnākot vai sazinoties ar Jelenu sociālajos tīklos, viņi saka, ka grib dzīvu rotaļlietu, tādu, kas bērnam liek smaidīt un par kuru viņš grib rūpēties. Daudzi teikuši, ka Jelenas rokdarbi izstaro siltumu, bet tikai retais zina to, ka dažreiz, lai nepieviltu bērnu, kurš ļoti gaida savu dāvanu, rokdarbniecei nākas aizkavēties darbnīcā līdz vēlam vakaram. Interesanti, ka daži ir mēģinājuši kopēt Jelenas rotaļlietas, taču viņa par to pasmaida, atminoties sen zināmu patiesību – ja divas saimnieces vāra zupu pēc vienas un tās pašas receptes, tās garša būs atšķirīga. Tāpat arī rokdarbu nevar uztamborēt tādu, kāds ir tā oriģināls, teica Jelena.
Viņa pati daudz piedomā ne tikai pie rokdarba noskaņas un kvalitātes, bet arī oriģinalitātes. Piemēram, pircēji jau iecienījuši Jelenas tamborētās kleitas un aksesuārus lellēm, burkānu mājiņu, kur dzīvo tamborēts zaķis, tamborētu rotaļlietu māju, ko var ielikt čemodānā vai dāvanu kastē, un tamborētu somu, kur iederas kaķa vai cita bērniem mīļa tamborēta rotaļlieta. Tāpat cilvēkiem patīk dizaina priekšmeti, piemēram, tamborēta kafijas servīze vai tamborēti dārzeņi.
Jelena teica: “Man vēl ir daudz rokdarbu padomā, gribas, lai diena ir garāka. Plauktā stāv dažādas lelles no manas lielās kolekcijas, gribu tām visām uzšūt īpašus tērpus, un tepat darbnīcā sarīkot nelielu izstādi. Lai cilvēki redz, ka rokdarbi var uzburt lielu prieku ne tikai pašam meistaram, bet arī apkārtējos cilvēkos. Ja tu gribi, proti un dari, tad vari būt laimīgs tepat Latgalē.”
Jelenas ceļavārdi rokdarbniekiem iesācējiem:
* uzdrīkstēties darīt un radīt;
* dari vai radi to, kas patīk pašam, nevis naudas dēļ;
* nebaidies piedalīties gadatirgos un reklamēties sociālajos tīklos;
* tici sev, pilnveidojies, un tev viss izdosies.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto