Ekonomiskās attīstības potenciāls Latvijas lauksaimniecībā, Zaļā kursa ietekme uz to un sabiedrības viedoklis, digitalizācijas un inovatīvu risinājumu nozīmīgums bija tikai dažas no tēmām konferencē “Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas”, ko Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros janvāra pēdējā dienā rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Kopš iestāšanās ES esam dubultojuši apsaimniekojamās zemes platības un, salīdzinot Latviju ar kaimiņiem – pārējām Baltijas valstīm, Nīderlandi, Dāniju un Īriju, mums ir milzīgs potenciāls un ir nepieciešams izvirzīt mērķus un iet uz priekšu, un svarīgi nestabilos apstākļos atrast līdzsvaru,” konferencē uzsvēra centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Savukārt zemkopības ministrs Didzis Šmits, kurš pēc tikšanās ar ES vides un lauksaimniecības komisāru nule kā bija atgriezies no Briseles, norādīja, ka ar terminu “Zaļais kurss” tiek saprastas arī pretrunīgas lietas, virzieni saduras, tiek pieņemtas pretrunīgas regulas. Viņš atzina, ka ir visai maz taisnīguma šajā politikā, jo Zaļā kursa prasības visām valstīm ievieš vienādas. “Nepieciešama zinātniskā bāze, pamatoti dati, lai pierādītu, ka esam līderi klimata un zaļās politikas jomā (Latvijā 52 % sedz meža masīvs, demogrāfiskā līkne lejupejoša, Augu aizsardzības līdzekļus lietojam divreiz mazāk nekā Eiropā) un mums nepieciešama telpa attīstībai, nevis tās sašaurināšana,” piebilda ministrs.
Latvijas un pasaules ekonomikā. 2023. gadā sagaidāms tikai pavisam neliels Latvijas ekonomikas pieaugums, straujāku izaugsmi varētu gaidīt turpmākajos gados, informēja Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Pašlaik inflācija strauji samazināsies, straujāks kritums gaidāms martā, mainīsies bāzes efekts. Šī nav nodarbinātības, bet dzīves līmeņa krīze, atzīmēja Strautiņš. Pagājušā gada reālās algas strauji samazinājās par desmito daļu, pirms tam desmit gadus bez izņēmuma algas bija kāpušas. Straujš algu kāpums iespējams 2024. gadā. Preču eksportam šis būs sarežģīts gads, bioekonomikas nozarēs noskaņojums ir relatīvi pesimistisks.
Tikai 6 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir reāls drauds, bet pētījums par klimata pārmaiņu uztveri sabiedrībā un politiskajā vidē parāda, ka skepticisms ir maz izplatīts – Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzskata, ka klimata pārmaiņas ir vai nu cilvēku vai dabas radītas, tā ar sava pētījuma rezultātiem dalījās RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga. Nepieciešams klimata pārmaiņas lokalizēt, svarīgi informēt, kādas pārmaiņas ir tieši Latvijā, jo ir ļoti maz cilvēku, kuri uzskata, ka klimata pārmaiņas nepastāv.
Ar pētījumiem par digitalizācijas risinājumiem nākotnes lauksaimniecībā un lielo datu apkopošanu, datos balstīto lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā iepazīstināja Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore un pētniece Sandija Zēverte-Rivža. Latvija digitalizācijas jomā šobrīd ir zem vidējā digitalizācijas līmeņa Eiropā (pēc ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa – DESI). Lietuva, Igaunija jau ir virs vidējā ES līmeņa, Somija Dānija, Nīderlande, Zviedrija – ar ļoti augstu digitalizācijas līmeni.
Savukārt, lai rastu optimālāko un efektīvāko risinājumu starp klimata mērķu sasniegšanu un pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības resursiem, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki un vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs izstrādājuši sistēmdinamikas modeli. Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ilze Vamža pastāstīja par Zinātnes komercializāciju un iespējamo sadarbību lauksaimniekiem ar zinātniekiem, lai radītu inovatīvus risinājumus, kā piemēru rādot dabīgi veidotu termoiepakojumu, kas aizstātu polistirolu. Termoiepakojumam kā izejmateriāli izmantoti salmi, niedres un mežistrādes atlikumi, kā arī Latvijā tik invazīvā Kanādas zeltslotiņa.
Tāpat konferencē analizēja, pie kādiem nosacījumiem kļūtu izdevīgi būt bioloģiskajam lauksaimniekam. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ekonomikas eksperts Raivis Andersons apskatīja bioloģiskās un konvencionālās saimniecības pēc ieņēmumiem un izmaksām uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, zemes izmantošanas struktūru, ieņēmumu un izmaksu struktūru.
Jaunā kopējā lauksaimniecības politika ir vērsta uz ģimenēm, attīstību, bioloģisku saimniekošanu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir pamats vides aspektam. Tā ir arī neatkarība no ārējā importa. Tajā pašā laikā bez zināšanām nebūs iespējams attīstīt bioloģisko saimniekošanu, jo tehnoloģijas attīstās strauji un liela nozīme ir arī sēklu materiālam, atzīmēja AREI Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja un pētniece Elita Benga.
Kā konferences noslēgumā secināja Mārtiņš Cimermanis: “Mēs paši veidojam nākotni – no valsts, kas klausās citos, kļūstam par valsti, kas veido piemēru.” Konferences ierakstu var noskatīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra YouTube kanālā, bet runātāju demonstrētās prezentācijas aplūkojamas tīmekļvietnē laukutikls.lv.