Janvārī AS “Latvijas valsts meži” sēklu plantācijās ierasti notiek čiekuru vākšana, kurus februārī kaltēs, lai no to sēklām audzētu stādus kvalitatīvām un ražīgām mežaudzēm. Aktīvi darbi rit kopumā 11 plantācijās, kur šobrīd jau ievākti un uz kalti nogādāti 170 hektolitri priedes un 190 hektolitri egles čiekuru. Vienā čiekurā ir aptuveni 12–25 sēklas. Vienā hektolitrā – apmēram 560–600 gramu sēklu. Savukārt no viena kilograma sēklu var izaudzēt apmēram 120 000 koku stādu.
Sēklu plantācijas veido sadarbībā ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu “Silava”, audzējot potētas priedes, no kurām katra ir īpaši augstvērtīga koka klons jeb dubultnieks. Tas nozīmē, ka sēklas ir ģenētiski augstvērtīgākas nekā tās, ko varētu ievākt mežos. No šo čiekuru sēklām izaudzētais mežs būs ražīgāks, ātraudzīgāks un ar kvalitatīvāku koksni. Sēklu ievākšana mežaudzēs notiek retos gadījumos, un to veic speciāli izdalītās ģenētisko resursu mežaudzēs, kur meža reproduktīvā materiāla noteikumi paredz izcirtumu atjaunošanu ar tās pašas vietas sēklas materiālu jeb izaudzētiem stādiem no attiecīgajā vietā ievāktajām sēklām.
Čiekuru vākšanu valsts mežu plantācijās sāk novembrī. Ja laiks ir silts vai čiekuri nav gatavi, darbi jāatliek uz vēlāku laiku. Lai čiekurus varētu ievākt, tiem jāpiedzīvo sals un jāmaina krāsojums uz brūnu, jo tad tie kaltē labāk atveras. Pārlieku agrs un silts pavasaris čiekuru sēklas vākšanai nav labvēlīgs – ja pavasara saule labi silda jau martā, koka galotnei tuvāk esošie čiekuri jau var sākt atvērties un tādi sēklas ievākšanai vairs nav derīgi. Čiekurus lasa apmēram līdz aprīļa sākumam.
2022. gadā valsts mežu kokaudzētavas realizēja 61,4 miljonus stādu, no kuriem lielākā daļa – 32,7 milj. stādu – novirzīti valsts mežu atjaunošanai, 13,9 milj. stādu – citu mežu īpašniekiem Latvijā, bet 14,8 milj. stādu eksportēja. Kopumā 23 gadu laikā LVM izaudzējusi 884,9 miljonus meža koku stādu. Informācija: lvm.lv.