Vēstuli Saeimai, Ministru kabinetam un medijiem parakstīja 16 pazīstami daugavpilieši
“Mēs, apakšā parakstījušies Daugavpils, Latgales un Latvijas lojālie pilsoņi, vēršamies pie Saeimas ar stingru, pārdomātu un konkrētu prasību atlaist Daugavpils pilsētas domi” – tāds ir ievads vēstulei, ko 16 pazīstami daugavpilieši ir nosūtījuši Saeimai, Ministru kabinetam un medijiem.
Vēstulē uzsvērts, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ar katru dienu vairāk un vairāk pauž savu atklāti nelojālo un noziedzīgo nostāju pret Latvijas valstiskumu, tās pozīciju un politiku šajos kara apstākļos, piemēram, “Delfi” intervijā A. Elksniņš paziņoja, ka Krima pieder Krievijai un ka notikumos Bučā ir vainīga NATO un diplomāti.
“Rit karš, un kara apstākļos nevar atļaut darboties savā teritorijā personām, kuras apdraud Latvijas drošību. (..) Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš jau vairākkārt ignorē valdības lēmumus, stiepjot garumā to izpildi, tā izrādot savu necieņu pret Latvijas valsti un tās likumiem. Elksniņa elektorāts sociālajos tīklos ir pacēlis balsi, aicinot nodibināt Daugavpils Tautas republiku un ielikt Elksniņu par tās prezidentu. Parādās arī aicinājumi sagaidīt Krievijas tankus Daugavpils ielās. Turklāt Daugavpils domes 13. oktobra lēmums nepiešķirt finansējumu okupāciju slavinošu objektu nojaukšanai vēl vairāk apstiprina patiesību par domes deputātu nelojālu nostāju šajā jautājumā, īstenībā, viņu atteikšanos atzīt Latvijas okupācijas faktu. Daugavpils domes deputāti ar savu pretvalstisko rīcību diskreditē varu, savu valsti, savu pilsētu; katru dienu kāpina pilsētas nelojālo iedzīvotāju aktivitāti un agresiju,” teikts vēstulē.
Viens no vēstules ierosinātājiem, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors, Atzinības krusta virsnieks Aivars Broks pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka vēstule tapa pēc tam, kad A. Elksniņš medijos klaji paudis atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un kad premjers, valsts dienesti, tostarp Valsts drošības dienests un ministri ignorēja daugavpiliešu vēstuli par pašvaldības aizliegumu izkārt Ukrainas karogu pie pašvaldības iestādēm, vairāku Latvijas vēsturei un attīstībai svarīgu projektu – vides objekta “Latvijai – 100”, Oskara Stroka brīvdabas koncertzāles, Daugavpils lidostas u.c. – apturēšanu. Tāpat Daugavpils pašvaldība atteikusies pārdēvēt ielas un pildīt valdības lēmumu par padomju okupāciju slavinošu pieminekļu demontāžu.
“Uz savām vēstulēm mēs saņēmām atrakstīšanos, ka mēs esam malači un ka viņi darbojas savas kompetences ietvaros un seko situācijai. Taču ir jārīkojas jau tagad. Ir jāizstrādā likums, kas liegtu ieņemt amatus amatpersonām, deputātiem, kuri neievēro normatīvos aktus. Tad mums nebūtu tādas situācijas, kāda ir Daugavpilī. Tā ir visas Daugavpils domes atbildība, ja mēs paskatāmies, – tur nav opozīcijas. Ja mēs skatāmies balsojumu par finansējumu PSRS slavinošu pieminekļu demontāžai, tad neviens taču nenobalsoja par – viens neatnāca, cits drusku parunāja un aizgāja prom. Un ja jau visi nebalso par, tātad visa dome ir vienota,” uzskata A. Broks.
Ja būs ignorēta arī šī vēstule, tad, kā teica A. Broks, daugavpilieši turpinās klauvēt pie Saeimas deputātu un valsts vīru sirdsapziņas, iespējams, tas būs pikets vai kāda cita demokrātiskā sabiedrībā atļauta protesta forma.
Tāpat viņš atgādināja, ka pašvaldībās un valsts institūcijās, Saeimā darbs jāuztic tiem cilvēkiem, kas ir lojāli Latvijas valstij, kuri stāv Latvijas drošības sardzē, un sevišķi svarīgi tas ir tagad, kad notiek karš Ukrainā, kad kaimiņos atrodas agresore Krievija.
Jāpiebilst, ka daugavpiliešu vēstuli parakstīja arī Andrejs Faibusevičs, Oļegs Burinskis, Tatjana Kokina, Gļebs Beļajevs, Jurijs Borins, Inta Ruskule, Vadims Bogdanovs, Kristīne Veinšteina, Indriķis Krams, Irēna Voitāne un citi.
Šonedēļ Daugavpilī apgānīts (ar krāsu un lamuvārdu uzrakstiem) piemineklis «PAR JŪSU UN MŪSU BRĪVĪBU» poļu un latviešu karavīriem, kuri Brīvības cīņās 1919.–1920. gadā kopīgi atbrīvoja Daugavpili un Latgali no boļševikiem
Egitas Terēzes Jonānes teksts, laītāja foto