18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī Latvijas dzimšanas dienas koncertā viņa runās par mīlestību
Ieva Valaine mācās Aglonas vidusskolas 11. klasē un šoruden kļuva par Valsts prezidenta kancelejas konkursa “Iztēlojies sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavo valsts svētku uzrunu tautai” laureāti. Ieva sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” teica, ka savā uzrunā uzsvērusi dažādas mīlestības formas pret Latviju.
Lūdzu, pastāsti par sevi, savu ģimeni un mājām.
– Man ir 17 gadi un es dzīvoju ar vecākiem netālu no Aglonas centra. Mēs esam trīs bērni saviem vecākiem – brālis (strādā ārzemēs), māsa (strādā Rīgā) un es (mācos Aglonas vidusskolā). Mamma ir pavāre manā skolā, bet tētis darbojas lauksaimniecībā. Mūsu māja atrodas krāšņa ezera krastā, tur ir iekoptas puķu dobes un dārzs, ganās govis un citi mājdzīvnieki. Mēs dzīvojam skaistā pagastā un skaistā valstī.
Kāda ir tava skola?
– Man patīk jaukā atmosfēra, kas valda skolā, un skolas atrašanās vieta – Cirīša ezera krasts. Tā ir skaista ainaviska vieta. Skola ir mūsdienīga, ar sporta un ledus laukumiem, slēpošanas trasi. Skolotāji vada interesantas stundas, tāpat arī ārpus stundām mums ir daudz iespēju pilnveidot sevi. Manas skolas skolotāji un skolēni ir talantīgi, atsaucīgi un sirsnīgi.
Lepojos ar aktīvo skolēnu pašpārvaldi (esmu tās prezidente), tā ir komanda, kas ar skolotāju atbalstu cenšas skolas dzīvi padarīt vēl interesantāku, rīkojot pasākumus, veidojot skolas svētku rotu (noformējumu). Mēs piedalāmies dažādos konkursos, tāpat ir doma atbalstīt ukraiņus.
Lūdzu, pastāsti savus vērojumus, kāds ir 21. gadsimta skolu jaunietis.
– Mūsdienu skolu jaunietis domā par pašizaugsmi, viņš redz, ka ar ticību un darbu var sasniegt daudz. Ir arī tādi jaunieši, kuri baidās uzdrīkstēties, netic sev, bet es domāju, ka arī viņi jebkurā brīdī var saņemties, noticēt sev un darīt lielas lietas.
Vai tu pati mācies skolā priekš sevis vai atzīmēm?
– Es viennozīmīgi mācos tikai priekš sevis, jo gribu sasniegt ļoti daudz. Paldies skolotājiem, sevišķi Inārai Ukinai, kura koordinē skolēnu pašpārvaldes darbu, un skolotājai Valentīnai Onzulei, viņa mani iedrošināja piedalīties šajā Valsts prezidenta kancelejas konkursā. Skolotājas Ināra un Valentīna mani katru dienu motivē mācīties, uzdrīkstēties, darboties, kad esmu parunājusies ar skolotājam, jūtos iedvesmota. Īstenībā mūsu Aglonas vidusskolā visi skolotāji ir ļoti forši.
Par ko tu vēlies kļūt?
– Biju domājusi savu dzīvi sasaistīt ar kultūru un studēt Latvijas Kultūras akadēmijā, taču šogad domas esmu mainījusi – pēc skolas studēšu medicīnu, lai varētu strādāt par fizioterapeiti. Tā ir ļoti pieprasīta profesija.
Kā tu piepildi savu brīvo laiku?
– Mīlu mūziku un muzicēju. Esmu absolvējusi Aglonas bazilikas Kora skolu, tur iemācījos arī spēlēt ērģeles, bieži ar savu ērģeļspēli piedalos Svētajā Misē bazilikā. Ticu Dievam, un šī ticība rada drošības sajūtu, prieku. Tāpat es dejoju Aglonas vidusskolas tautas deju ansamblī, labprāt apmeklēju pasākumus, svētkus, arī zaļumballes, jo man patīk dejot. Man patīk būt draugu un interesantu cilvēku lokā, kur notiek saturīgas sarunas.
Kas tev patīk Latvijā un latviešos?
– Mums, latviešiem, piemīt balta spītība, labestība, ticība Dievam un sev... un daudz kas cits, kas ļauj mums darīt lielas lietas. Ja mēs gribam, mēs varam sasniegt visas dzīves virsotnes. Latviešu tauta ir skaista tauta. Arī Latvija ir visskaistākā un vismīļākā zeme.
Kāds, tavuprāt, ir Latgales pienesums Latvijai?
– Latgale ir svarīga Latvijas daļa, cilvēki šeit ir ļoti talantīgi, strādīgi un sirsnīgi. Mums ir skaista latgaliešu valodu. Es veicu skolēnu mutisku aptauju, vai skolā stundas jāvada latgaliešu valodā, un mani klasesbiedri teica, ka latgaliešu valoda jāmāca fakultatīvi. Mūs visus vieno latviešu valoda.
Ko tu teiksi tautai Latvijas dzimšanas dienas svētku koncertā?
– Uzrunā Latvijas tautai uzsvēršu manas mīlestības pret Latviju formulas. Tas būs stāsts par brīnumskaistu zemi ar četriem atšķirīgiem gadalaikiem, par mūsu apziņu, ka Latviju un tās labklājību veido mūsu domas, darbi, ikdienas ieguldījumi. Protams, uzsvēršu latviešu tautas balto spītu un balto lepnumu, turklāt latviešu tauta ir mantojusi savu senču gudrību un darba nebaidās. Cilvēki ir Latvijas vērtība, daudzi ir ziedojuši savas dzīvības un darbu, lai Latvija būtu brīva, neatkarīga un plaukstoša valsts. Es runāšu arī par pārliecību, ka šodien Latvijai ir vajadzīga solidaritāte un taisnīgums, mums jābūt vienotiem, jāatbalsta gan censoņi, gan vājākie. Uzskatu, ka mūsu mīļajā Latvijā ir vienvērtīgs katrs cilvēks un ir vienvērtīga katra vieta. Mums noderēs arī prasme vienoties, jo, ja mēs spējam būt vienoti un godprātīgi, tad mēs esam stipra tauta.
Tava uzruna būs skaista. Ko tu novēlēsi mūsu lasītājiem Latvijas 104. dzimšanas dienā?
– Savai Dzimtenei vēlu saules mūžu un labu saimnieku!
Ieva Valaine un Egils Levits Prezidenta pilī piedalījās diskusijā par prezidenta lomu demokrātiskā valstī
Egitas Terēzes Jonānes teksts