“Vietējā Latgales Avīze” apmeklēja sviestu ražojošo AS “Krāslavas piens”, lai jautātu uzņēmuma vadītājam Aleksejam Krivenko, laboratorijas vadītājai Ņinai Bārtulei un galvenajam inženierim Jegoram Gončarovam, kā uzņēmumam izdodas strādāt ar peļņu un modernizēties augsto piena iepirkuma cenu un energokrīzes apstākļos.
Aleksejs Krivenko pastāstīja, ka AS “Krāslavas piens” gan pagājušajā gadā, gan šī gada pirmajā pusgadā strādā ar peļņu, tāpat arī notiek nepārtraukta rūpnīcas modernizācija. To visu nodrošina vairāk nekā 60 darbinieki. Turklāt ir augusi ne tikai piena iepirkuma cena piena ražotajiem, bet arī sviesta cena vietējā un eksporta tirgū.
“Mūsu ražotais sviests ir novērtēts un ir iegaršojies cilvēkiem tepat Latvijā, tāpēc mēs to lielākos apjomos pārdodam tieši vietējā tirgū. Turklāt šobrīd finanšu rādītāji ir labāki nekā aizvadītajā gadā, kas priecē.
Es ļoti cienu visus Latgales un arī Krāslavas novada zemniekus par to, ka viņi uzticīgi sadarbojas ar mūsu uzņēmumu, tāpēc saku paldies piena ražotājiem par viņu darbu, kas vainagojas garšīgā un kvalitatīvā produktā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šobrīd samaksu par saražoto pienu mūsu sadarbības partneri saņem ļoti laicīgi,” teica A. Krivenko.
AS “Krāslavas piens” nepārtraukti modernizējas, un tas ļauj uzlabot produkcijas kvalitāti un ekonomēt energoresursus, stāstījuma stafeti pārņem Jegors Gončarovs, kurš uzņēmumā strādā vairāk nekā desmit gadus. “Uzņēmuma vadība ir novatoriski, atbalsta modernizāciju. Tas ir labi, ka uzņēmuma īpašnieki iegulda investīcijas attīstībā. Aizvadītajā gadā esam modernizējuši ūdens attīrīšanas iekārtas, jo esam videi draudzīgs uzņēmums, tāpat ierīkojām jaunas siltumtrases vairāk nekā 100 metru garumā ar mūsdienīgu siltuma izolāciju, tāpēc nav siltuma zudumu trasēs. Pirms tam tika modernizētas sviesta ražošanas iekārtas, līdz ar to šo iekārtu darbību nodrošina datori, tomēr darbinieks – operators uzrauga visu ražošanas gaitu. Visi projekti ir vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu rūpnīcā. Šogad realizēsim projektus, kas vērsti uz piena loģistikas sakārtošanu un uzlabošanu. Rūpnīcā fiziskā darba paliek arvien mazāk, tātad uzlabojas cilvēku darba apstākļi.
Ja gribam, lai produkts, kuru Krāslavā ražo jau 50 gadus, būtu aizvien garšīgāks un kvalitatīvāks, ir jāinvestē cilvēkos un iekārtās. Tāpēc mēs izvēlamies “mersedesus”, nevis “žiguļus”. Uzņēmuma vadība un īpašnieki redz, ka mēs varam realizēt veiksmīgus projektus, tāpēc uzticas mums,” pastāstīja J. Gončarovs.
Karš Ukrainā gan ir palielinājis būvmateriālu cenas, tomēr AS “Krāslavas piens” saime iecerētos darbus paveiks laikā, teica J. Gončarovs, un piebilda, ka modernizācija neapstāsies – vecās iekārtas nomainīs jaunas.
Kā AS “Krāslavas piens” panāk produktu labo garšu un kvalitāti? Ņina Bārtule teica, ka katru dienu stingri tiek ievērotas sanitārās, higiēnas un ikdienas kontroles prasības rūpnīcā. Viņa uzsvēra: “Baktērijas bojā produkta garšu un kvalitāti, un, lai to nebūtu, mēs nodrošinām stingru sviesta ražošanas kontroli un uzraudzību. Visi darbinieki to uzņem ar sapratni, strādā centīgi. Turklāt zemnieku piegādātais piens ir kļuvis daudz labāks.
Vienmēr esmu uzvērusi, ka tikai no kvalitatīva piena var saražot kvalitatīvu sviestu. Un mums ir svarīgi uzturēt augstu sviesta garšas un kvalitātes līmeni.”
Jāpiemin, ka Ņina Bārtule šogad svinēs 70 gadu jubileju, turklāt 48 dzīves gadus viņa atdevusi savai pirmajai un vienīgajai darba vietai AS “Krāslavas piens”.
““Krāslavas piens” attīstās, modernizējas. Rūpnīcā uzstādītas automātiskās iekārtas. Arī laboratorijā darbs kļuvis ātrāks, pateicoties modernajām iekārtām. Es uzskatu, ka 21. gadsimtā nevar strādāt bez modernizācijas. Mēs paši taču bez datora esam kā bez rokām. Biju Daugavpilī, un kādā veikalā sieviete, kura mani nepazīst, mudināja iegādāties tikai un vienīgi Krāslavas sviestu. Es lepojos, ka piedalos šī sviesta ražošanā,” teica Ņina Bārtule. Viņa uzņēmumā jau apmāca jauno speciālistu audzi.
Jegors Gončarovs un Ņina Bārtule lepojas ar AS “Krāslavas piens”
Uzziņai
2021. gadā AS “Krāslavas piens” apgrozījums bija 6 miljoni eiro, peļņa – 87 000 eiro.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto