Ceturtdiena, 19.marts
Vārda dienu svin: Jāzeps
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ilggadīgie zālāji aizņem ap 500 000 hektāru Latvijas teritorijas, taču aptuveni 200 000 hektāru jeb 40 % no tiem netiek apsaimniekoti – netiek ganīti ne liellopi, ne aitas, ne citi zālēdāji. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība skaidro, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.
Preiļos daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, piesaistot Preiļu novada pašvaldības finansējumu, atjauno asfalta segumu pagalmos.
Pašvaldība līdzfinansē asfalta seguma atjaunošanu daudzdzīvokļu namu Jaunajā ielā 1, Mehanizatoru ielā 5, Mehanizatoru ielā 7, Pils ielā 2, Pils ielā 4, Pils ielā 6, Pils ielā 10A, Liepu ielā 7, Rēzeknes ielā 24 pagalmos.
Pašvaldības līdzfinansējuma summa ir gandrīz 60 000 eiro (vienam projektam tie ir 70 % no būvdarbu kopējām izmaksām), tāpat būvdarbus līdzfinansē arī šo namu iedzīvotāji.
Ar šādu aicinātāju preiliešiem 6. jūnijā Preiļu Galvenajā bibliotēkā māksliniece Madara Auzenbaha (Rīga) atklāja personālizstādi “Ap manu zilo kalnu”.
Māksliniece dialogā ar šīs izstādes kuratori, Preiļu Galvenās bibliotēkas informācijas speciālisti Ēriku Grigorjevu pastāstīja, kāpēc glezno zilā krāsā un ko viņa vēlas pastāstīt mākslas cienītājiem.
Lasītājs Jānis iesniedza šo komentāru: “Kad Jaunaglonas klostera ēkai, kas pieder Aglonas katoļu bazilikas draudzei, nojauca sporta zāles daļu un dzīvojamo māju, Jaunaglonā izskatās kā pēc kara. Būvgružus grūž dīķī, kas savienots ar Rušona ezeru...”
2025. gadā projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” ir apstiprināti 24 Preiļu novada un Līvānu novada pašvaldību mazo grantu projekti. Viens no atbalstu guvušajiem ir iedzīvotāju iniciatīvas grupas “Preiļu suņu saimnieki” projekts “Preiļu suņu saimnieki par sakārtotu vidi”.
5. jūnijā Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēku – informācijas centru (RPLB-IC) apmeklēja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir oficiāla pārstāvniecība sadarbībai starp ziemeļvalstīm un Latviju.
Ludzas novada pašvaldība informē, ka ir uzsākti pārbūves darbi valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posmā no 125,14. līdz 129,30. kilometram.
Būvdarbus veic SIA “VIA” saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu. Pasūtītājs – VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
2025. gada 2. jūnijā Latvijas Muzeju dienas ietvaros, kas šogad norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika ilggadējo muzeju darbinieku godināšana. Latvijas Kultūras ministrijas Pateicības rakstu par ieguldījumu muzeja darbā aizvadītajos 25 gados saņēma Ludzas Novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Aina Loseviča.
Mājaslapā www.pasienesbaznica.lv priesteris Vitālijs Filipenoks raksta par gaidāmo lielo notikumu. Pasienes katoļu kapu kapličas koka konstrukcijas restaurācijas projektu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds (KKF). Jau šogad sāksies kapličas pirmie restaurācijas un atjaunošanas darbi, lai saglabātu tās unikālo vēsturisko substanci.
Kapliča celta 1804. gadā un līdz mūsdienām ir saglabājusies savā sākotnējā izskatā.
Atzīmējot Pasaules vides dienu 5. jūnijā, Valsts vides dienests (VVD) pasniedza “Zaļās izcilības” balvas astoņiem laureātiem no visas Latvijas – uzņēmumiem un sadarbības partneriem, kuri ar iniciatīvu un augstu atbildību rūpējas par vides aizsardzību.
