Aktualitātes

No 20. maija līdz 17. jūnijam Daugavpilī, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centra logos būs skatāma Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izlaiduma darbu izstāde “Atver logu Pasaulei”.
Aizejošās koka arhitektūras vērtības Latgales kultūrtelpā akcentējošā izstāde veltīta Krāslavas simtgadei, atklāj pilsētas raksturu, daudzšķautņaino kultūrtelpu, kā arī parāda tās unikālo koka arhitektūru.

Latgaliešu kultūras kustība "Volūda" aicina jauniešus piedalīties latgaliskajā seminārā "Atzolys", kas no 6. līdz 9. augustam notiks Dagdā, informē kustības "Volūda" vadītāja Edīte Laime.
Tajā varēs piedalīties jaunieši vecumā no 16 līdz 21 gadam, lai mācītos latgaliešu rakstu valodu, iepazītos ar mūsdienu Latgales personībām un procesiem, izzinātu reģiona kultūrvēsturi un šī brīža iespējas jauniešiem.

Latvijas Dabas fonds (LDF) rīkos kampaņu par dabisko pļavu produktiem “Es lielos!”, aģentūru LETA informēja Latvijas dabas fonda projekta vadītāja Inga Muižniece.
Kampaņā piedalīsies dabisko pļavu apsaimniekotāji, kas jau atklājuši pļavas sniegtās iespējas un ražo dažādus produktus vai piedāvā pakalpojumus ar dabisko pļavu izcelsmi, marķējot tos ar zīmi “Dabisko pļavu produkts”. 

Pagājušās nedēļas nogales salnas īpaši kaitējušas sējumiem, kultūraugiem, augļu kokiem un krūmiem Latgalē, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki un augļkopji.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pauda, ka naktī uz sestdienu un svētdienu Latviju piemeklējušās salnas nebija tik spēcīgas, kā nedēļas vidū, tomēr tās tāpat kaitēja augļu kokiem un krūmiem. Viņa atzīmēja, ka visspēcīgāk salnas kaitēja purvos audzēto melleņu un dzērveņu ražai.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) projektā “LatViaNature” sagatavojusi īsfilmu sēriju par bioloģiski vērtīgu mežu “Vecās Piepes stāsti”, kas balstīti zinātniskos datos un vadošo dabas ekspertu zināšanās, aģentūru LETA informēja pārvaldē.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Rīgas pilī notika augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas svinīgā ceremonija.
Triju Zvaigžņu ordeņa simtgadē un 30. gadskārtā kopš tā atjaunošanas, kā arī Viestura ordeņa un Atzinības krusta atjaunošanas 20. gadskārtā augstākos Latvijas valsts apbalvojumus saņēma cilvēki, kuru godprātīgais profesionālais un sabiedriskais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība un patriotisms stiprina mūsu Latviju un ir valsts augstākās atzinības vērts un godināms. 

Veselības ministrs Hosams Abu Meri ceturtdien, 2. maijā, svinīgā ceremonijā sveica veselības nozares profesionāļus – godināja septiņus Ministru kabineta Atzinības raksta saņēmējus, kā arī 49 Veselības ministrijas Atzinības raksta un 33 Pateicības raksta saņēmējus. Ministrs visiem pauda atzinību par pašaizliedzību, profesionalitāti un izcilu darbu veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā.

4. maijā, svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 34. gadadienu, šogad Rēzeknē, pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”, norisinājās militārā parāde. Šogad Latvija atzīmē arī 20. gadadienu kopš dalības militārajā aliansē NATO.
Jāpiebilst, ka tieši Rēzeknē pirms 12 gadiem tika uzsākta tradīcija ik gadu rīkot militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. 2023. gadā tā notika Vidzemē – Alūksnē, bet šogad gods uzņemties šo svētku rīkošanu atkal bija Rēzeknei.

Ludzu bieži vien un pamatoti dēvē par handbola galvaspilsētu. Arī šopavasar sieviešu komanda “SK Latgols” kļuva par Latvijas čempionāta uzvarētājām. Pirmo reizi komandas vēsturē šāds panākums gūts divus gadus pēc kārtas, un tagad notiek treniņi un gatavošanās spēlēm Baltijas līgā.
“Handbols ir mums asinīs,” uzsver Latvijas čempionāta sieviešu virslīgas komanda “SK Latgols”, kas jau divus gadus ir valsts sacensību laureātes. Svētku atmosfērā mājās – Ludzā – komandai pasniegts uzvarētāju kauss un medaļas.

4. maijā veiksmīgi noritējusi otrā talka Ņukšos. Tagad rotaļu laukuma apmeklētājus ciemata centrā priecē arī ziedošās spirejas un krāsainās atraitnītes. Savus vārdus Ņukšu vēsturē ierakstīja arī bērni, iestādot katrs savu bērziņu. Paldies par sagādāto kopā būšanas prieku – kopīgiem spēkiem iespējams viss.