Sestdiena, 11.jūlijs
Vārda dienu svin: Leonora, Svens
Jaunumi
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Izdota pirmā krāsojamā mandalu grāmata latgaliski
Varētu šķist dīvaini – vai latgaliešiem ir kādas īpašas mandalas? Iespējams! Ļaujoties fantāzijai, varētu domāt, ka tās ir māla trauku formā vai smailas kā kalnu virsotnes utt. Taču šoreiz runa ir par gāmatu, kurā atradīsiet mandalas, kas papildinātas ar tekstiem latgaliešu valodā – Kristiānas Rancānes atziņām un domugraudiem par Latgali.
Daugavpilieši ražos tramvajus Daugavpilij
Iedzīvotāji sociālajos tīklos diskutē par tramvaja krāsojumu
Daugavpilī taps tramvaji, jo pašvaldības uzņēmums “Daugavpils satiksme” noslēdza līgumu ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu par jaunu tramvaju vagonu ražošanu.
Krāslavieši – vieni no labākajiem Interreg programmas projektu īstenotājiem Latvijā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā rīkoja Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu Interreg programmu 2014.–2020. gada perioda noslēguma pasākumu. Atzinības rakstus un piemiņas balvas izpelnījusies arī Krāslavas pašvaldība.
Vokālais ansamblis “Virši ” svinēja 20 gadu jubileju
Preiļu Mūzikas un mākslas skolas zālē nosvinēta Preiļu kultūras nama vokālā ansambļa “Virši” 20 gadu jubileja. Visus šos gadus ansambli vada Santa Karina Oša.
Jaunieši studēs ar Vītolu fonda administrētajām stipendijām
Jauno mācību gadu ar Vītolu fonda administrētajām stipendijām Latvijas augstskolās uzsāka 830 studenti. No tiem aptuveni puse – pirmkursnieki, bet pārējie ir esošie stipendiāti, kuri studijas turpinās, saņemot fonda atbalstu.
Tapis bibliogrāfiskā retuma – grāmatas “Povōru grōmota” redizains
7. oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā pulcējās interesenti, lai piedalītos projekta “Antoņinas Masiļūnes grāmatas “Povuoru gruomota” redizains un atkārtota izdošana nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai” izdevuma “Povuoru gruomota” prezentācijā.
Atkal krāšņi skan Pušmucovas baznīcas ērģeles
“Lai tās atkal varētu skanēt, lielu paldies sakām ērģeļu restauratoram Jānim Pelšem, daudzajiem atsaucīgajiem ziedotājiem un, protams, pateicība Dievam, kas kārto visas lietas mums apkārt!” tā savā Facebook kontā raksta Pušmucovas baznīcas ērģelniece Ināra Dovgiallo.
Nirzas, Cirmas un Zvirgzdenes ezerā pavairo zivju resursus
Ezeros ielaisti teju 35 000 zandartu mazuļu
Ludzas novadā ir vairāk nekā 100 dažādu ezeru, un, lai tie kļūtu makšķerniekiem, zvejniekiem, kā arī tūristiem pievilcīgāki, šogad ar Zivju fonda atbalstu šeit īstenoti trīs nozīmi projekti. To vidū vairākiem ezeriem izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, iegādāts aprīkojums kontroles pasākumiem, kā arī nupat Nirzas, Cirmas un Zvirgzdenes ezerā ielaisti teju 35 000 zandartu mazuļu.
Kopienas satikās viedokļu festivālā
Piedalījās Dienvidlatgales reģiona biedrību pārstāvji