“Rjabinuška” ar dziesmām sveic Visaginas pilsētu
Šīs draudzības pirmsākumi tika likti 2003. gadā. Tolaik Preiļu novada Slāvu kultūrizglītības biedrības vadītāja Tatjana Kolosova gatavojās starptautiskā festivāla “Spēlē, harmonika, Latgalē” rīkošanai. Pasākums bija veltīts Preiļu pilsētas 75 gadu jubilejai. Ar baltkrievu kolektīvu “Svitanak” no Lietuvas pilsētas Visaginas jau tikāmies koncertos Daugavpilī. Jautri, dziedoši, dejojoši, skaistos uzvalkos – viņi par sevi atstājuši patīkamu iespaidu.



18. augustā Preiļu novada domes ārkārtas sēdē Aldi Džeriņu apstiprināja izpilddirektora amatā, un tas radīja asas vārdu pārmaiņas starp dažiem domes deputātiem.
15. augustā dabas parka “Dvietes paliene” informācijas centrā “Gulbji” notika aizraujošs pasākums “Miglas vālos Putnu salā”, apmeklētājus priecējot ar dažādām izzinošām aktivitātēm un mūzikas un dabas maģisko satikšanos vakara noslēgumā.
14. augustā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu par bijušā ugunsdzēsēju depo ēkas Rīgas ielā 1/3 bez atlīdzības pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Līdz šim nekustamais īpašums piederēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai.
15. augustā sākās stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim. Tāpat 15. augustā Latvijā sākās līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu medību sezona, kas turpināsies līdz 31. martam.
11. augustā Rēzeknes novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības “Lazdu mājas” īpašnieku Lauri Ikaunieku apciemoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš todien iepazina lietavu skartās saimniecības arī Madonas un Jēkabpils novados.
Ludzas novada pašvaldības vides inženieris Aleksandrs Narnickis informē, ka Ludzas novada pašvaldība 8. augustā, īstenojot Zivju fonda atbalstīto projektu, ielaidusi zandarta mazuļus trīs novada ezeros – Cirmas, Zvirgzdenes un Dunākļa ezerā. Kopumā tika ielaisti 12 000 zandartu mazuļi Cirmas ezerā, 10 000 – Zvirgzdenes ezerā un 8 000 – Dunākļa ezerā.
2024. gada vasaras izskaņā, Ministru kabinetam apstiprinot Metodiskās vadības institūcijas noteikumus, tika sperts būtisks solis veselības aprūpes pakalpojumu standartizācijā visā Latvijā. Metodiskās vadības institūciju izveide paredzēta, lai nodrošinātu vienu vadošo iestādi kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, kas savukārt nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotas diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas.