Mīluļa CV

Reiz bija....mīļais draudziņ, Tu taču zini, ka truši mēdz būt ne tikai dažāda lieluma un krāsas, bet arī dažāda rakstura? Nu tad re, reiz dzīvoja trīs jauki, pelēkrudi trusēni. Viņi bija piedzimuši trušu mammai, kas bija pārāk liela priekš pundurtruša, bet pārāk maza gaļas trusim. Visi izdevās neievērojamā savvaļas zaķa krāsā, toties ar mīkstu, no tēta angorieša mantotu kažociņu, un miermīlīgu raksturu.

Manu četrkājaino draudziņu sauc Bobīts. Mūsu ģimenē Bobītis ienāca, pateicoties kaimiņiem. Sanāca tā, ka kaimiņi devās prom no savām lauku mājām un suņuku nebija kur likt, tāpēc mēs nolēmām to paņemt pie sevis.

“Kad 2015. gada novembra izskaņā uz citiem medību laukiem devās mūsu mīlulis Ramzess, kurš uzticīgi līdzās bija 17 gadus, tad sirds salūza neskaitāmos gabalos un iekšēji sauca “vairs nekad”…

Rokijs (alabaja un Bernes ganu suņa jauktenītis) mūsu mājās ienāca pirms pusotra gada, un viņš ir pierādījums tam, ka dzīve ir pārsteigumiem pilna.

“Ari nu cierva var izvirt virīni...”  ar taidu dūmu i devizi lelā sirsneibā taišni Dvieseļu dīnā (2. novembrī) Latgolys industrialuo tehnikuma Izgleiteibys programys eistynuošonys vītā Dagdā atmiņu reitā tyka svieteiti Latvejis slovonuos kulinaris, riezeknītis Antoninys Masiļūnis 2022. godā atjaunuotuos "Povuoru gruomotys" svātki.

Iepriekš es pat nevarēju iedomāties, ka iegādāšos trusi – pirms tam man bija tikai jūrascūciņas. Tobrīd man jau bija divas cūciņas, divi puikas divos atsevišķos būros (viņi negribēja/ nevarēja sadzīvot vienā), un tāpēc es nedomāju par sava mini zoo paplašināšanu. Bet kādā aukstā ziemas vakarā iegāju zooveikalā un ieraudzīju trusi – jau pieaugušu, viņam nesen bija apritējis gads.

Kaķis Tomis (saukts arī par Tomasu) mūsu mājās ienāca, šķiet, pirms gadiem četriem, īsi pirms Ziemassvētkiem. Mēs ar māsu gribējām iepriecināt mammu, kura jau sen bija vēlējusies sev britu īsspalvaino runci.

Talantīgajai jaunietei ir daudz dažādu hobiju, kas izkrāso viņas dzīvi

Preilēnieti Tatjanu un viņas mīļos lutina divi kaķi un suns, par katru var uzrakstīt stāstu. Šoreiz Tatjana pastāstīja par rudo kaķi Pufiku, kurš viņu mājā parādījās pats.

Par sunīša ienākšanu ģimenē mēs sapņojām sen, zinājām, ka tam jābūt maziņam suņukam, kas var dzīvot gan istabā, gan laukā. Sociālajos tīklos pamanījām, ka tepat, pāris mājas tālāk, atdod suņuku, bet saimnieki nevarēja konkrēti pateikt, cik liels izaugs.
Pēc kāda laika atkal redzu, ka atdod mazus suņukus, acis iedegās – es gribu, gribu suņuku. Sazinājos ar saimniekiem un braucu uz Rēzekni pakaļ tam. Suņuka pirmais brauciens uz jaunajām mājām  bija ar autobusu.