Tematiskā lappuse - "Vietējā" baznīcā
Šoreiz lappusē:
- Priestera pārdomas: Rožukroņa nozīme mūsu dzīvē
Ceturtdiena, 31.oktobris
Vārda dienu svin: Rinalda, Rinalds, ValtsŠoreiz lappusē:
- Priestera pārdomas: Rožukroņa nozīme mūsu dzīvē
Par notikušiem un gaidāmiem pasākumiem un darbiem Maltā...
Kamēr pasaulē nebeidz un nebeidz plosīties koronavīruss, ierobežojot ceļošanas iespējas uz tāliem un eksotiskiem mērķiem, daļa sabiedrības situāciju pieņēmusi kā pašsaprotamu un atvaļinājumu vai pāris brīvas dienas izmanto tepat tēvzemē. Izrādās, Latvijas apceļošana daudziem nesusi pārsteigumus un jaunatklājumus. Tā gadījās arī man, septembra sākumā pāris dienas uzturoties Alūksnē...
Školuotuoja VERONIKA DUNDURE ir vīna nu tuom personeibom, kas īdvesmoj – dareit i vuiceitīs arvin kū jaunu. Nautrānu vydsškolā jei vuica latvīšu volūdu i literaturu. Pasateicūt Veronikai, školāni īpazeist ari latgalīšu volūdu, kulturu i literaturu.
Jaunieši ar savu izglītību un darbu dod pienesumu gan Latgalei, gan ārvalstīm. Uzrunājot dažādu Latgales reģionu cilvēkus, šoreiz “Vietējā Latgales Avīze” publicē stāstus, kas palīdz rast atbildes vaicājumam, kāpēc daudzi jaunieši (daži pat no skolas vai studiju sola) dodas uz ārzemēm, bet daudzi atgriežas Latgalē...
Tuvojas Eiropas kultūras mantojuma dienas
2018. godā, dūdūtīs iz Londonys gruomotu tiergu, latvīši sevi izavēlēja prezentēt kai introvertu rakstnīku naceju ar kampaņu "#iamintrovert" ("Es asmu introverts"). Man grybātūs pībiļst, ka latvīšus varātu saukt ari par dzejisku naceju. Kotram byus kaidys eipaši meilys dzejis ailis, palykušys atmiņā vēl nu skūlys laikim.
Šoreiz lappusē:
- Izdota grāmata par skolu, kuras vairs nav - "Silmalas skolas stāsts"
- Jaunumi LKC izdevnīceibā: "Tāvu zemes kalendars", "Olūts" i "Latvijas Romas katoļu baznīcas"
Pirms pieciem gadiem tika pieņemts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likums ar mērķi, citēju likumā rakstīto, “veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai”.
Upīte ir vīta zam saulis tepat Latgolā, nu jau Bolvu nūvoda Šķilbānu pogostā. Cīma vuordu pazeistamu dariejuši tuo cylvāki, ari Slišānu dzymta. Vyspyrms dzejnīks Ontons Slišāns, tagad juo dāls i meitys ar saimem. Latvejā i cytur pasaulī latgalīši i jū draugi zina (ari Renārs Kaupers i Egils Levits), ka muzykys i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” nūteik Upītē.