Dzīvojot pie ezera vai upes, cilvēkam šķiet pašsaprotami, ka viņš savu krastu var kopt pēc saviem ieskatiem – iztīrīt peldvietu, uzbērt grants kārtu, ierīkot laipu vai paņemt ūdeni dārza laistīšanai. Taču ir savas prasības, kas jāievēro. Par to stāsta Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Ilze LUIKA.
Krastā ir spēkā īpaši noteikumi
Virszemes ūdensobjektiem ir noteiktas aizsargjoslas, kuru izmantošanas prasības un ierobežojumi ir noteikti Aizsargjoslu likumā. To mērķis ir samazināt piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību, ierobežot saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās un saglabāt aizsargjoslas raksturīgo ainavu ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem.
Aizsargjoslu platumi vienuviet atspoguļoti pašvaldību teritoriju plānojumos. Tie mainās atkarībā no virszemes ūdensobjektu garuma vai platības. Minimālais platums ir 10 m plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju aizsargjosla ir visā tās platumā. Ierobežojumi attiecas uz būvniecību, tajā skatā arī nožogojumu būvi, teritorijas uzbēršanu, koku ciršanu, derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un mehānisko transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas mazgāšanu. Tātad arī tad, ja cilvēkam pieder zeme līdz pašai ūdens malai, tas nenozīmē, ka šajā teritorijā var rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem.
Tāpat jānodrošina tauvas josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Publiskajiem ūdeņiem tie ir 10 m, privātajiem – 4 m.
Dārzu laistīt drīkst, bet, izmantojot lielāku apjomu, vajadzīga atļauja
Ir jāskatās, cik liels ūdens apjoms tiek paņemts. Ja cilvēks izmanto ūdeni nelielā daudzumā, piemēram, sava dārza laistīšanai, tad īpaša atļauja nav vajadzīga. Ja diennaktī tiek iegūti vairāk nekā 10 kubikmetri ūdens, VVD jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja. Šādā gadījumā paņemtais un izmantotais ūdens daudzums ir jāuzskaita, turklāt šādā gadījumā par ūdens resursu izmantošanu jāmaksā dabas resursu nodoklis.
Piesārņojumu pārbauda arī pēc iedzīvotāju ziņojumiem
VVD ikdienā uzrauga ūdens resursu izmantošanu, kā arī piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tajā skaitā arī tiek uzraudzīta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība. Pārbaudes tiek plānotas un organizētas, balstoties uz riska analīzi. Inspekcijas plānā iekļauj tās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās ir konstatētas problēmas un kas plānā iekļautas saskaņā ar VVD izstrādāto algoritmu. Taču VVD ne tikai veic plānotas pārbaudes, bet reaģē arī uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām. Ja tiek saņemta informācija, ka ūdenī parādījušies netīrumi, ūdenim ir nepatīkama specifiska smaka vai ir bojāgājušas zivis, šāda informācija var kļūt par iemeslu pārbaudei. “Primāri visa saņemtā informācija tiek izskatīta un izvērtēta atbilstoši VVD kompetencei, un, ņemot to vērā, mēs attiecīgi reaģējam un veicam pārbaudes,” skaidro I. Luika.
VVD inspektori, izskatot sūdzības un veicot pārbaudes, var konstatēt ūdens piesārņojumu, identificēt iespējamo piesārņojuma avotu, kā arī uz vietas izmērīt ūdens elektrovadītspēju, pH līmeni un skābekļa saturu. Tāpat tiek paņemti ūdens paraugi, ko nodod testēšanai akreditētā laboratorijā. Ja laboratorija apstiprina neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, VVD var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī vainīgajai personai uzdot novērst neatbilstības.
Arī upes tīrīšana nav vienkāršs darbs
Runājot par upēm, I. Luika uzsver vēl kādu būtisku aspektu – upes vai ezera tīrīšana vai padziļināšanu nevar uzsākt patvaļīgi. Pirms darbu veikšanas jāizvērtē, kādi darbi nepieciešami, kādā apjomā un kādā teritorijā tas tiks darīts. Ja tiek izvākti koku sanesumi vai aizsprostojumi un paredzēts strādāt ar rokas instrumentiem, šāda darbība ir uzskatāma par virszemes ūdensobjekta tīrīšanu kopšanas un uzturēšanas nolūkos. Šādos gadījumos VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami, tomēr darbu veikšanā jāievēro noteiktās prasības. Vienlaikus jāņem vērā, ka grunts izrakšana no virszemes ūdensobjekta šādu darbu gaitā nav atļauta. Ja ūdensobjektā nepieciešama grunts izrakšana, vajadzīgs VVD saskaņojums. Tas nozīmē, ka vēlme sakopt upi pati par sevi nav pietiekama. Ūdensobjekts ir ekosistēma, kuru ietekmē katra darbība no malas.
Ja redzi – ziņo
VVD aicina iedzīvotājus nepalikt malā un ziņot, ja tiek pamanīti vides pārkāpumi, tostarp ūdens piesārņojums. Par iespējamiem pārkāpumiem VVD var informēt, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”, nosūtot e-pastu vai zvanot pa tālruni +371 26338800.
Ūdens kvalitāti ikdienā nevar pārbaudīt ikviens ezera vai upes krasta iedzīvotājs. Taču, regulāri atrodoties ūdenstilpes tuvumā, cilvēki var pamanīt tajā notikušas pārmaiņas un par tām ziņot. “Šāds ziņojums var kļūt par pirmo soli, lai iespējamai situācijai vai problēmai tiktu pievērsta uzmanība,” uzsver vides speciāliste.
