Cienījamie sugas brāļi, tāpat arī divkājainie radījumi! Vēl nekad savā desmit gadus ilgajā kaķa mūžā neesmu rakstījis vēstuli, saziņai tagad taču ir citas tehnoloģijas. Tomēr pierunāja mani, apgalvojot, ka neesmu sliktāks par citiem, kas avīzē jau gadu gadiem drukājušies (varbūt pat labāks un smukāks).
Tātad – mani sauc Bagijs. Pastāstīšu, kāpēc tāds vārds. Esmu dzimis 2015. gadā, akurāt tajā laikā, kad Latvijā notika Eiropas čempionāts basketbolā. Latvijas izlases galvenais treneris bija Ainars Bagatskis, viņam par godu tad arī deva man vārdu. Laikam jau pareizi trāpīja, jo esmu sportisks, lecu augstu un man ir lieliska reakcija (īpaši zvirbuļu un zīlīšu medībās).
Esmu ļoti skaists kaķis ar pelēcīgi dūmakainu, biezu kažoku. Tuvojoties ziemai, spalva ataug gara un spīdīga, īpaši apkakles, astes un bikšu rajonā. Diemžēl vasarās, kad karstuma dēļ jāizģērbjas, vairs neizskatos tik lieliski. Domāju, ka mans skaistums ir pārmantots no varenajiem meža kaķiem. Nesen mērīju ūsas – 12 centimetri! Varenas, vai ne?
Bērnība un jaunība pagāja vienos priekos un izklaidēs – ķerot peles, putnus un rokot kurmjus. Vecā saimniece nekādi nevar saprast, kāpēc es medījumu stiepju mājās un atstāju pie lieveņa. Mīļie ļautiņi, ja veiksmīgas medības, tad jau visu nevar uzreiz apēst. Nolieku, lai taču protas nest uz ledusskapi vai arī pati pacienājas.
Tagad, kad esmu nobriedušā vecumā, medības man nav tik aktuālas. Šovasar atklāju, ka arī zvejošana ir tīri laba izklaide. Dīķī pēc lietavām ūdens bija daudz, muļķa zivteles gar pašu krastu peldēja. Vajadzīga tikai viena veikla kustība ar ķepu, lai vakariņas būtu klāt. Veselības uzlabošanas nolūkos dodos garās pastaigās, reizēm vakaros aizkavējos un nesaklausu saimnieces kiskiskis. Tad gan nākas nakšņot kūtsaugšā. Nav slikti, vienīgi skaidas ieķeras kažokā tā, ka nevar izkasīt laukā.
Vēl man ļoti patīk labi izgulēties. Cilvēki nez kāpēc iedomājas, ka mēs, kaķi, guļam vienā vietā. Tas nav pareizi, lokācija ir regulāri jāmaina – uz palodzes, pie radiatora, uz galda, aizkrāsnē. Jo augstāk, jo labāk. Pēdējā laikā ļoti patīkami jūtos virtuves izlietnē, no kurienes lieliski pārredzams galds. Diemžēl saimniece visas garšīgās lietas vakarā sabāž ledusskapī. Ļoti gaidu, kad no pilsētas sarodas pārējā saime. Tie ir labsirdīgi un pieklājīgi divkājaiņi, vienmēr atved ko garšīgu.
Teju klāt Ziemassvētki. Visi gaida, priecājas, bet man stresiņš sākas. Kā iedomājos, ka sabrauks sīču bars un metīsies mani ķert un ņurcīt... Jāmeklē vieta, kur paslēpties un vērot to jezgu no malas.
Nu gan pietiks rakstīt, ķepa stīva paliek. Novēlu saviem sugas brāļiem un māsām burrrvīgus Ziemassvētkus un lai jaunā gadā jums visiem kvalificēts un saprotošs apkalpojošais personāls!
Bagijs no “Akmeņu” mājām Pelēču pagastā