Augšdaugavas novada Sventes pagastā jau trešo gadu gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus priecē skaists lavandu lauks. Tā saimniece Signija Zizlāne ne vien iekārtojusi gaumīgu vietu, kur smelties iedvesmu un iemūžināt skaistus fotomirkļus, bet ļauj apmeklētājiem priecāties arī par trušiem un dažādiem putniem. Signijas saimniecībā mitinās ap 60 mājputnu – dažādu šķirņu vistas, pērļu vistas, baloži, Pekinas pīles, muskuspīles, cekulainās Indijas skrējējpīles un vairāku šķirņu zosis – parastās zosis, holmogoru, Āfrikas, Ķīnas un Sevastopoles zosis. Bet mūsu stāsts būs par zosu Jezupu, kas itin bieži parādās Signijas sociālajos tīklos.
“Zosis meklēju ilgi, apmēram astoņus mēnešus, un beidzot atradu gadu vecu Jezupu ar divām draudzenēm. Jezups mani ilgi nepieņēma, es biju vienos zilumos, un apkārt pat klīda tenkas, ka mani sitot vīrietis. Tomēr tas bija Jezups!” stāstu, kurā neiztrūkst humora mirkļu, iesāk saimniece Signija.
Kā putns ieguvis savu vārdu? “Laukos dzīvo jauks onkulis un kaimiņš no Liepariem, kurš vienmēr mums palīdzēja. Ir palikušas siltas atmiņas par šo cilvēku, tādēļ par godu viņam savam putnam ieliku vārdu Jezups. Saucot zosu Jezupu vārdā, es smaidu! Starp citu, man ir gailītis Pēterītis – par godu tētim, un pīļtēviņš Antons – par godu vectētiņam,” stāsta Signija.
Jezupam ļoti garšo arbūzi, tomāti, kāposti, mīl uzkost arī ābolus. Ar citiem putniem Jezups sadzīvojot labi. “Putnu barā viņš ir galvenais, un viņam dikti nepatīk, ja kāds strīdas. Jezups uzreiz izšķir strīdu, pati savām acīm to redzēju un sapratu, ka Jezups ir ļoti gudrs, starp citu, zosis ir gudrākās no visiem mājputniem,” saka saimniece. Uz jautājumu, kā Jezups sadzīvo ar ciemiņiem, kas dodas aplūkot gan lavandas, gan arī putnus, viņa atbild: “Ciemiņiem pirmos divus gadus nebija viegli, jo Jezupam nepatika cilvēki. Tagad viņš ir pieradis, bet vienalga izstiepj kaklu un parāda savu raksturu.”
Dzīve ar Jezupu nav garlaicīga, to apliecina arī Signijas stāstītais: “Ja ar Jezupu veselu dienu padzīvo kopā, tad visu laiku notiek dažādi kuriozi. Ja man rokās ir cimdi vai saulesbrilles, tad kniebiens no Jezupa ir garantēts! Viņš reiz žogā bija uztaisījis caurumu, pa kuru izbēga ārā ar savu ģimeni, lai visi pastaigātos pa pagalmu. Es bieži vien nesapratu, kas pa tām lavandām staigā… Vienu dienu ātrāk atbraucu mājās un ieraugu Jezupu lavandās. Es saku – Jezup, tas tu?! Ja redzētu, ar kādu nokārtu galvu viņš pēc tam gāja pats atpakaļ uz to caurumu! Tāds kauns viņam bija! Es pat neko neteicu, jo sapratu viņu. Gudrs man tas Jezupiņš!”
Kas Jezupu iepriecina? “Viņu priecē pavēss laiks un garšīgi dārzeņi, lai var dzīvot mierā ar debesīm un zemi. Jezupam ir spogulis, un arī radio viņam skan – viņš zina, kas notiek pasaulē. Jezups grib, lai cilvēki ir sirsnīgāki uz zemes un priecājas par parastām lietām. Jezups man saka – pastāsti, kā mēs kopā zvaigznes skatāmies vasarā un priecājamies par lietus lāsēm! Man ir krēsls pie putniem – bieži ņemu kafiju un eju pie putniem. Tā ir mana terapija. Es labāk ar viņiem runāju nekā ar cilvēkiem. Putni sniedz vairāk mīlestības!” saka Sventes lavandu dārza saimniece un putnu mīļotāja Signija Zizlāne.
Ingas Kaļvas-Miņinas teksts, foto no Signijas Zizlānes personīgā arhīva