“Mes tymā vysā duorza skaistumā kai bitis, kai bišu spīts nosuojomēs: te pi vīna punkta – te teatri spielej, te keiseli vuorej, te sīru taisa, te da Latvejis kartei aizskrīnam, te pi jukys pozejam, vēļ i pa ceļam pučis spāka zeimem juosalosa. Pa vysu pogolmu – iz prīšku i atpakaļ. A tod vēļ īraudzeit tū dzeivū rupuci i par meiklis atminiešonu dabuot ezeiša figureņu – nu unuceitei Laimai tei beja pylna laime i vysu svātku krūņs. Bārnam beja puori molom – gordumu i emoceju! Itik pylnu dīnu ar pīnu i prīcu, i prācu sajamūt! Vosora ir nūtykuse!” tik emocionalai izasoka Lideja Lubuone par augusta pyrmajā svātdīnē tradicionali (jau catūrtū godu) nūtykušajim “Duorza svātkim”.
Ari itymā godā Maltys upis krostūs Viļānūs (pi Marutys Latkovskys) sabrauce saimis, lai pabyutu kūpā latgaliskā gaisūtnē. Piec “Īsapazeišonys ziernyukļa”, kurā ar dzejis komuleiti satynom sātys saiminīkus (Marutu i juos meitys Agnesis saimi) lobūs dūmu teiklā, tradicionali devemēs pi siebrineicys Lolitys Malinovskys duorzā asūšuos “Zīdūšuos Latvejis”, i myusu dalinīku skaits jau gondreiž apskuove vysu Latvejis konturu.
Rodūšūs nūdarbeibu ryndā, pyrmom kuortom, beja saimem (kūpā saguoja 9 komandys!) kotrai nu duorzā atrūnamim augim juosataisa latvīšu spāka zeimis. Ar gondariejumu vierūs, kai leli i mozi, latvīši i cytvolūdu runuotuoji meklej, planavoj i līk tūs rokstus iz boltu lopu! Zeimis beja pat 3D formatā, ryupeigi sapeitys, puordūmuotai savīnuotys – augs pi auga, taipoš kai myusim, cylvākim, vajadzātu ikdīnā byut... Ūtrais rodūšais aizdavums beja teatris. Iz vītys Džeina Gavare sameklēja akterus – muocēja pīrunuot bārnus, i saguoja breineiga izruode par trejim ezeišim, kuri meklēja, kas ir rupucs. Ari pīaugušī, kai kotru godu ruodeja, ka nav viņ nūpītnī onkuli, i atraktivi atveiduoja puorsoku, kurā začs skrējuos ar ezi. Sūpluok vysu laiku beja jiutama dzeiveiba. Mistisku auru radeja rupuceits, kas myusus piec teatra nūsavieršonys gaideja pļaveņā, taipoš smukais zaļkts sauleitē iz zoru skaudzis upis krostā! Tys vyss na taipoš viņ...
Ituo goda tema beja PĪNS, deļ tuo meistardarbneicys i cīnasti beja saisteiti ar tū. Paļdis “Latgaļu sātai”, kas apskatei beja īdavuši svīsta i sīra taiseišonys reikus (daži bārni i uorzemnīki tūs redzēja pyrmū reizi). Iz guņskura sīru taiseja zemnīku saimisteibys “Juri” saiminīki – Lideja i Jurs Lubuoni (jim šūgod leidza beja unuceite Laima). Iz elektriskuos plitenis sovu kozu dūtū pīnu par sīru puorvērte Jolanta Smane. Obejis saimineicys beja atvadušys sīrus ari degustacejai, paļdis par tū! Bārnu prīcai tyka padūmuots par desertu “Ezeišim”, kurus jī poši ari taiseja – putukriejuma, zefiru i ūgu kuortuojums gluozeitēs. Jau ūtru godu myusu puļcineitī ir ari libāņs Mariuss ar saimi, i itymā godā jis pīduovuoja naparostu pīna desertu (ar rūžiudini, kuru nu Libānys īvadūt Anglejā, kukuruzys cīte, pīns i pa viersu kaneļs). Eksotiska nūts latgalīšu svātkim!
“Duorza svātki” suokūtneji roduos i beja īcarāti bārnim ar akcentu iz latgalīšu volūdu i kulturu, bet apstuokli tūmār ir īnasuši korekcejis – latgalīšu volūda skaņ vysu laiku, bet ar respektu pret tim, kas jū nasaprūt. Pasuokumā tradicionali pīsadola ari viļuonītis Rozālejis saime, kura dzeivoj Apvīnuotajā Karalistē. Bārni ir tik atraktivi, ka vuicuos vysaidys volūdys i deļ tuo par tradiceju jau klivuse ari “Dzeivuo vuordineica”, kurā vysaiduos volūduos teik sauktys lītys, kas saisteitys ar svātku tematiku. Itymā godā tī beja: pīns, sīrs, putukriejums, pīna zūbs, ezs i.c. Puorejī daleibnīki ar apbreinu klausuos skaniejumā, a bārni ar prīcu ruoda, kū muok! Taipoš paļdis vītejim bārnim – kurs fotografej, kurs fiļmej, kurs vīnkuorši pavoda laiku dobā i gryb, lai juo natraucej! Ka tik prūjom nu virtualūs laika zagļu – telefonim, datorim!
Ituo goda svātku nūbeigums beja luoceišu puors – Marutys Latkovskys nu bierneibys saglobuotajam luočukam tyka paduovynuota draudzine. Obeji piec svātku asūt atstuoti guļbolku klieveņā, lai sasadraudzejūt, kur īsapazeis ar saimineicys palādu kolekceju. Itys guļbolku klieveņš, kas jau seņ nav klieveņš... ar vāsumu i atsvaidzynūši kluotu goldu sagaida kotru godu! Cerēsim, ka tai byus ari 5. jubilejā i vēl iļgi, iļgi...
Kaids var praseit, deļ kuo pasuokums nav plošuoks, publiskys? Deļ tuo, ka vyss nūteik iz entuziasma bāzis. Paļdis tim rodūšajim i dorūšajim, kas kotru godu atsasauc i paleidz vīnu vosorys dīnu bārnim i saimem padareit cytaižuoku – pylnu ar latgaliskū vīnkuoršeibu, izklaidejūši izgleitojūšim i gordim elementim! Četri godi bejuši tik ģimeniski sylti... Paļdis kotram, kas ir daļa nu svātku kūpejuo nūskaņuojuma, paļdis Dīvam par lobū laiku i cylvākim – par tyvuokmīlesteibys pīpyldātu vosorys dīnu! Lai vyss turpynojās!
Skaidreitis Svikšys teksts, publicitatis foto