Truši ir augēdāji dzīvnieki ar ļoti intensīvu vielmaiņu. Jāievēro, ka barības enerģijas un proteīna vajadzība trušiem mainās atkarībā no fizioloģiskā stāvokļa un gadalaika. Ziemā šī vajadzība ir augstāka, kas izskaidrojams ar paaugstinātas siltumprodukcijas nepieciešamību aukstā gadalaikā.
Zaļbarība, rupjā barība, sakņaugi ir ļoti tilpumaini, līdz ar to truši nespēj apēst tik daudz šīs barības, lai nodrošinātu organismu ar visām vielām. Tādēļ trušu racionā iekļauj spēkbarību (koncentrātus). Tā ir maztilpumaina barība un satur daudz kaloriju – 9,7–15,5 MJ maiņas enerģijas/kg. Tā ir pamata avots tādām vielām kā olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti un minerālvielas.
Pie spēkbarības pieskaita: ar ogļhidrātiem bagātus graudaugus, ar proteīnu bagātus pākšaugus, ar taukiem bagātās eļļas augu sēklas un granulēto kombinēto spēkbarību (kombikormu).
Spēkbarības grupā labības graudi ieņem vadošo vietu – līdz 70–80 % pēc barotājvērtības. Tie satur lielu daudzumu enerģijas, proteīna, ogļhidrātus un maz kokšķiedras, bagāti ar fosforu, B grupas vitamīniem un E, PP vitamīniem. Tomēr labības graudi satur maz aminoskābju – lizīna, metionīna, triptofāna u. c., maz minerālvielu un kalcija, nesatur A un D vitamīnus, tādēļ trušu ēdināšana tikai ar labības graudiem ir nepilnvērtīga.
Pamatganāmpulka mātītēm un tēviņiem (kuri ir “atpūtas” periodā) nevajag dot daudz miežu, kviešu, kukurūzas graudu, jo tie veicina aptaukošanos. Šos graudus veiksmīgi izmanto trušu nobarošanai. Graudus trušiem var dot veselus vai placinātus (īpaši 1–2 mēnešu vecumā). Līdz ar graudiem trušiem izēdina sienu, zaļbarību un minerālvielas.
Īpaši labi truši ēd auzu graudus. Vēlams izēdināt kailgraudu auzas (šķirne “Stendes Emilija”), kuras īpaši bagātas ar olbaltumvielām (18–19 %) un taukiem. Auzu graudos daudz fosfora un kālija, aminoskābes – holīna, kas veicina muskuļaudu sintēzi un spīdīgas kažokādas veidošanos. Auzu graudi veicina atražošanas īpašības – mātītes regulāri meklējas, veiksmīgi apaugļojas. Labāki ir rupji, balti, aromātiski auzu graudi. Mazāk vērtīgas ir dzeltenās un brūnās auzas.
Miežu graudi labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas orgāniem un ieteicami laktējošām mātītēm, nobarojamiem jauntrušiem. Gaļa kļūst graudaina un ir kvalitatīvs ādas apmatojums. Trušu racionā miežu graudi var būt 60–70 % no kopējā spēkbarības daudzuma.
Kukurūzas graudi ir ar lielu cietes saturu (70 %) un taukiem (6–8 %), kā arī satur daudz E vitamīna, bet maz proteīna (9–10 %). Dzelteno šķirņu kukurūza satur paaugstinātu daudzumu karotīna – A vitamīna provitamīna. Kukurūzas graudus pirms izēdināšanas vēlams drupināt vai placināt. Kukurūzu jāizēdina ar olbaltumvielām bagātu barību – raušiem, spraukumiem, zirņiem, āboliņa, lucernas zaļbarību un sienu no tiem. Kukurūzas graudus trušiem parasti dod 25 % apjomā no koncentrētā barības daudzuma. Lielos daudzumos kukurūzas graudus nevajadzētu dot trušu mātītēm pirms pirmās atnešanās reizes (aptaukošanās u.c.).
Kviešu graudi ir bioloģiski augstvērtīga barība, trušu racionā var aizņemt 25–35 % no spēkbarības kopējā daudzuma. Kviešus truši ēd labprāt. Šos graudus dod arī maisījumā ar citiem graudiem, jo lielā daudzumā un ilgstoši izēdināti kvieši var izraisīt minerālvielu disbalansu organismā.
Rudzu graudus trušu ēdināšanā izmanto reti, līdz 10 % no kopējā spēkbarības maisījuma. Izmantojot trušu ēdināšanā rudzus kā vienīgo spēkbarību, pēc dažām dienām dzīvnieki var saslimt un nobeigties.
Kviešu klijas izbaro samitrinātas un sajauktas ar vārītiem kartupeļiem, lai neizsauktu augšējo elpošanas orgānu kairinājumu no putekļiem. Mātītēm no 25. laktācijas dienas un jauntrušiem līdz trīs mēnešu vecumam kviešu klijas neizbaro, jo tās var izraisīt zarnu trakta slimības.
Laba spēkbarības komponente ir pākšaugu graudi, kuri ļoti bagāti ar olbaltumvielām – 22–35 %.Vislabāk pākšaugu graudus izēdināt drupinātā vai placinātā veidā – tā tos ir vieglāk sajaukt ar pārējo spēkbarību. Pākšaugu graudu attiecībai pret graudaugiem trušu racionos jābūt 1:3.
Zirņi satur 19 % pilnvērtīga sagremojamā proteīna. Zirņu sagremojamība ir augsta, bet lielās devās var izsaukt aizcietējumus. Tos dod drupinātā veidā maisījumos ar citu barību – kartupeļiem, kviešu klijām. Zirņu diennakts deva pieaugušam trusim ir 30–50 grami.
Lopbarības (cūku) pupas ir labs olbaltumvielu avots (22–30 %) un garšo trušiem. Tās izēdina pieaugušiem trušiem pa 30–40 grami maisījumā ar vārītiem kartupeļiem, klijām.
Soju iekļauj racionā, lai to bagātinātu ar pilnvērtīgu proteīnu un taukiem. Tā satur 29,2 % sagremojamā proteīna un 20 % tauku. Soju vēlams izbarot vārītā vai sutinātā veidā, tas paaugstina sagremojamību un neitralizē antitripsīnu. Racionā soja var būt 10 % no kopējā graudu maisījuma.
Rauši un spraukumi atšķiras pēc sastāva un izskata. Iegūstot eļļu no eļļas augiem – saulespuķes, rapši u. c., ar presēšanas metodi iegūst raušus, kas satur 5–10 % eļļas, bet eļļas augu sēklas ekstrahējot ar šķīdinātājiem, iegūst spraukumus, kas satur 1 % eļļas. Labākie ir sojas un saulespuķu rauši. Spraukumi un rauši bagāti ar proteīnu (30–40 %), fosforu, dzelzi, B grupas vitamīniem, bet tajos maz kalcija un karotīna. Raušu un spraukumu olbaltumvielas satur daudz aminoskābju – lizīna, metionīna, cistīna un triptofāna. Sojas rauši ieteicami vaislas dzīvniekiem un jauntrušiem.
Laktējošām mātītēm dienā izbaro līdz 40 gramiem, trusēniem 1–2 mēnešu vecumā – 5–15 grami, jauntrušiem 3–5 mēnešu vecumā – 20–30 grami raušu.
Nav ieteicams trušiem izbarot saulespuķu sēklas, jo tās satur lielu daudzumu kokšķiedras. Tas var izraisīt kuņģa-zarnu trakta aizsprostojumu un trušu nobeigšanos.
Neviens graudu veids atsevišķi nav pilnvērtīgs, tāpēc gatavo maisījumus, kas satur daudzas komponentes – graudaugi, pākšaugi, rauši, minerālpiedevas utt.
Vislabākais spēkbarības veids ir granulētā kombinētā barība (kombikorms). Tajā pievieno tādus barības līdzekļus kā auzas, miežus, kviešus, kukurūzu, zirņus, soju, kviešu klijas, raušus, spraukumus, zāles (lucernas) miltus, vārāmo sāli, minerālbarību un vitamīnus. Trušu kombinētā barība atkarībā no receptes satur 14–18 % kopproteīna, 12–18 % kokšķiedras, 3 % tauku. 100 grami granulētās kombinētās barības satur 0,82–1,10 MJ maiņas enerģijas.
Izēdinot pilnvērtīgu (ar zāles miltiem) kombinēto granulēto barību, barības vielas izmantojas daudz labāk, nekā izmantojot atsevišķi barības veidus. Granulētās barības zudumi, izmantojot bunkurveida barotavas, nepārsniedz 3 %. Kombikormu var piebērt barotavās vairākām dienām uzreiz (laktējošām mātītēm, trusēniem).
Vaislas dzīvniekiem atpūtas periodā un remonttrušiem var dot granulēto spēkbarību ar mazāku proteīna daudzumu – 14–15 %, pie tam tāda kombinētā barība ir lētāka.
Dānijā, piemēram, izmanto arī šādas receptes granulas: zāles milti – 30 %, auzas – 30 %, mieži – 15 %, kviešu klijas – 10 %, saulespuķu spraukumi – 8 %, sojas milti – 4 %, minerāļu-vitamīnu piedevas – 2 %. Dānijas baltās trušu šķirnes dzīvniekus ēdinot ar tādu barību, iegūti šādi rezultāti: dzīvmasa 82 dienu vecumā – 2,7 kg, vid. diennakts piesvars – 39–54 grami, barības konversija =2,9 kg.
Laktējošā mātīte līdz trusēnu trīs nedēļu vecumam dienā patērē 200–500 gramus kombinētās barības. Tāpat siens tiek dots neierobežoti.
Pielietojot trušu ēdināšanā pilnvērtīgu granulēto barību, strauji samazinās darba un barības vienību patēriņš un barības (granulu) zudumi, pieaug trušu produktivitāte.
Dzintars Rancāns,
biedrības “Trusis un citi” ciltsdarba un ēdināšanas speciālists