«Mēs ar ģimeni pārvācāmies dzīvot uz Upmalu, un kā tad bez sarga lielajā mājā. Tāpēc meklējām sev mājas sargu, un kaut kā sirdī «iekrita» šis mīļums, kuru atradām Aizkalnē (Preiļu novadā). Tur bija daudz tādu mīluļu, viņi pieder Igaunijas medību suņu šķirnei, cits par citu skaistāks, bet sirsniņā mums «iekrita» tieši šis suņuks.
Tā nu mēs iegādājāmies mīļu mājas sargu. Suņukam šobrīd ir 10 mēneši.
Viņam ļoti iepatikās braukt mašīnā, un, atbraukuši mājās, sākām domāt vārdu. Suņukam piestāvēja pilnīgi visi vārdi, bet bērniem tos bija vai nu grūti izrunāt, vai nešķita tik skanīgi, vai suņuks negribēja atsaukties. Kad vienkārši pateicu «Duksīt», šis uzreiz sāka galvu grozīt, un tā nu palika vārds Duksis.
Šo rozi, ko redzat bildē, mēs stādījām ar Duksi kopā, – viņš izraka bedrīti, un es iestādīju rozi. Viņš arī palīdz ravēt dārzu, ir ļoti strādīgs suns. Tomēr viņam vislabāk patīk bildēties un visādi gozēties kameras priekšā.
Puiši ir iemācījuši Duksi spēlēt paslēpes un ķerenes, kad puiši noslēpjas, es saku Duksim, ka var iet meklēt, un šis sāk viņus meklēt. Pateicoties labai ožai, Duksis puišus ātri atrod. Un, protams, arī ķerenēs viņš ātri noķer puišus.
Duksim garšo gaļa un visādi saldumi, bet īpašais našķis ir čipsi. Duksim raksturs ir ļoti mīlīgs, viņš pats pienāk, samīļojas. Kad gaida mani no darba, sēž uz palodzes un skatās pa logu, luncinādams asti. Ģimenes tēti viņš gaida mājās ar lielu nepacietību, jo abus vieno liela mīlestība. Suņuks jau atpazīst tēta braucošo mašīnu pēc skaņas un sāk rauties no pavadas. Kad tētis atver mašīnas durvis, Duksis jau ir ielēcis klēpī tētim un priecīgs rada dažādas skaņas, tā stāstīdams, kā pagāja viņa darbadiena. Tā izpaužas abu mīlestība.
Duksis ir mūsu ģimenes lielais mīlulis un dārznieks.»
Anželika Mihailova