No 30. jūlija līdz 3. augustam notiek Rēzeknes Pilsētas svētki, taču jau laiku pirms un pēc tam Latgales Kultūrvēstures muzejs aicina apmeklēt divas lieliskas izstādes par rozēm – starptautisko izstādi "Rosemania/ Rozes valdzinājums" un muzeja sarūpēto tematisko izstādi "Par rozēm un ērkšķiem”.
Muzejs sagaida ar patiešām aizraujošu – latgalisko būtību un vēsturi atklājošu izstādi 1. stāvā, kurā aplūkojami ar rozēm saistāmi muzeja krājumā esošie materiāli, kā arī citu muzeju, vēstures liecību krātuvju, kā arī katoļu draudžu kolekciju priekšmeti. Tajā informatīvie vēstījumi (gan priekšmetus apskaidrojošie teksti, gan vēstures faktu lielformāta apraksti) saplūst ar apskatāmo priekšmetu daudzveidību, sapludinot gadsimtus. Vēsturiskie dokumenti, fotogrāfijas, mākslas un amatnieku darinājumi, sadzīves un sakrālie priekšmeti utt. – tas viss ir stāsts par garīgo ar laicīgo mums līdzās reiz un tagad. Muzeja darbinieki ir ieskatījušies tik dziļi, ka “Katōļu kalendarā 1940. gadam” atraduši īpašu lappusi, kurā vēstīts par cilvēka izvēles diviem ceļiem – Kristus ceļu un Pasaules ceļu: “Vīgli nūīt nu loba ceļa uz ļaunu un gryuši ir grīztīs nu ļauna iz lobu” (te minēti ērkšķi un rozes). Tāpat lielformātā var izlasīt “Leģendu par Rozes pilsētu”, iepazīt garīgo terminu īsus skaidrojumus, apskatīt pieminekļa “Vienoti Latvijai” sieviešu tēlu modeles Vilijas Valentīnas Evertes fotogrāfiju ar rozi rokā pie pieminekļa, iepazīt Ludvigas Tumanes tamborējumus, kuros slēpta sāpe par viņas dzīvē pieredzēto cilvēku netaisnību. Līdztekus tam “Terra Marianna” faksimilizdevums, reprodukcija un fotogrāfijas, atmiņu klades, sedziņas, izšuvumi, trauki utt. Rozes tēma visās iespējamās interpretācijās! Papildus tam telpā patīkamu noskaņu rada audiovēstījums.
Šī izstāde esot kā reģionālas nozīmes turpinājums Žila Bonviāla kolekcijas izstādei, kas skatāma citā muzeja iestāžu zālē. Tā sagaida ar citu auru – galminiecisku un audiovizuālu fonu. Noteikti izbaudiet vizuālo stāstu par rozēm (rozes pasaulē pazīst jau vairāk nekā 5000 gadu – sāka audzēt Ēģiptē 3. g.t.p.m.ē., mūsdienās ir vairāk nekā 40 000 rožu šķirņu!). Te uzzinām, ka roze mākslas vēsturē pirmo reizi ienāca reliģijas ietekmē (jau 5. gs.).
Šajā zālē eksponēti gandrīz 400 mākslas darbu un priekšmetu izlases, ko papildina vairāku Latvijas muzeju deponējumi. Tajā atklāta rozes botāniskā vēsture, zieda simbolika un izpausme mākslā, modē, parfimērijā utt. Kolekcionārs uzsvēris, ka viņa izstādes mērķis ir vēstīt par rozi un kaislībām, ko tā izraisījusi. No klasiskām izpausmēm (kleitām, gleznām, traukiem) izstāde aizved līdz kaltētiem Marokas rožu pumpuriem, rožūdens laboratorijas flakona un līdz sienas lielumam palielinātam pastkartes attēlam – “Smaržaugu plantācija Grasā ap 1900. gadu”. Vārdu sakot – franču šarms rožu ielenkumā!
“Patīkami smaržojošs rozes zieds ir arī Dieva un cilvēku attiecību spēcīga metafora. Rožu smaržīgie vīraki, kas paceļas dievkalpojuma laikā, simbolizē ticīgo veltītās lūgšanas Dievam” – lasām vienā no vairākiem informatīvajiem attēliem. Pārdomāti, baudāmi viss – katrs eksponāts abās izstādēs!
Izejot no muzeja, jutos smaržīga – kļuvusi bagātāka par vēl vienu stāstu, ko veidojuši mūsu cilvēki. Svētki nav tikai dekorācijas un saukļi, visi svētki nāk un aiziet, bet jāpaliek kaut kam kā pēcgaršai, pēcsmaržai... Muzejs ir vieta, kuras vērtību stāsti atgādina, ka tagadne neizbēgami kļūst par vēsturi... un mēs katrs esam atbildīgi par to, kā smaržos Rēzekne, Latgale, Latvija pēc gadiem un gadsimtiem... Tās ir gan priecējošas īslaicīgas lietas (tādas kā autobusu pieturu izrotāšana ar rožu zīmējumiem), gan paliekošas vērtības...
Šis mazais raksts lai ir mans veltījums “Pilsētai ar rozi matos” (kā to dziesmā pagodinājuši Jānis Lūsēns un Guntars Račs) svētkos – ar reveransu tiem cilvēkiem, kuru darbs – profesionālā pieeja, ieguldītais radošums – ikdienā garāmgājējiem šķiet mazsvarīgs. Kultūras cilvēki caur gadsimtiem ir spējuši nosargāt un iznest katras vietas, tautas unikālo smaržu! Tas izdodas arī Rēzeknei! Noteikti apmeklējiet šīs izstādes Pilsētas svētkos (ar īpašām atlaidēm), bet, ja nesanāk, tad muzeja veidoto – līdz 17. augustam, bet franču kolekcionāra – līdz 20. septembrim.
Skaidrītes Svikšas teksts, publicitātes foto
Dziesma “PILSĒTA AR ROZI MATOS”
(mūzika Jānis Lūsēns, vārdi Guntars Račs)
Pašā vidū Latgalei, pašā vidū pasaulei
Tāda vieta ir, kur katram zvanam ir pa dziesmai azotē.
Pašā vidū tagadnei, pašā vidū nākotnei
Viņa sēž un es uz viņu skatos –
Pilsēta ar rozi matos.
Mūžam staro Rēzekne.
Piedz.
Zaļa saule skaisti riet, tikai dziesma nepāriet,
Šalc tā koku lapotnē un vārdi aizskan tālu pasaulē
Zaļa saule skaisti riet, tikai dziesma nepāriet
Pagātnē un nākotnē, tā ierakstīta tavā dvēselē.
Rēzekne, Rēzekne.
Pakāpušies pakalnos, vīri rēnos vakaros
Te viens otram savu dzīvi stāsta, kamēr sievas vakarē.
Rēzekne, Rēzekne.
Pašā vidū Latgalei, pašā vidū pasaulei
Viņa sēž un es uz viņu skatos
Pilsēta ar rozi matos.
Mūžam staro Rēzekne.
Piedz.