2017. goda 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec j. st. 9.–10. majā), kurā tyka pījimts viesturisks lāmums par latvīšu vaļstsnāceju i kūpeigys vaļsts veiduošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī). Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. goda 18. novembrī. 2017. goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceju i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu (šūbreid – Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, LKLIP). Pasateicūt itom iniciativom, nu 2019. goda 27. apreļs kai Latgolys kongresa dīna ir īraksteita svynamūs dīnu lykumā i gūdynuota ari Saeimā.
25. aprelī – nūvodvuiceibys stuņdis attuolynuotai.
Nūvodvuiceiba kūpā ar:
• Daci Tihovsku “Skaņu pasauļs” PYRMSŠKOLAI I SUOKUMŠKOLAI (8.30–9.00);
• fotografu i nūvodpietnīku Igoru Pliču par fotografiešonys viesturi Latgolā i Juoni Gleizdu PAMATŠKOLAI I VYDSŠKOLAI (9.05–9.35);
• žurnalisti i školuotuoju Eviku Muiznieci VYDSŠKOLAI par boltajim plankumim Latgolys viesturē i Latgolys kongresa dīnu (9.40–10.10).
Verīs @Latgolyskongress.lv Youtube ci Latgalīšu kulturys bīdreibys FB!
25. aprelī – 17.00 Maltā, Maltys Bārnu i jaunīšu centrā nūtiks pasuokums “Franča Trasuna īlys stuosti”. Malta ir vīna nu treju vītu, kur Latvejā īla ir nūsaukta izcyluo vaļstsveira vuordā (taida īla ir Rēzeknē, Reigā i Maltā). Pasuokumā pīsadaleis F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” vadeituoja Inta Deksne, F. Trasuna fabulu pietneica Tamāra Tutina, kai ari F. Trasuna īlys īdzeivuotuoji ar sovim stuostim i Maltys viesturis muzejs ar stuostejumu par īstuodem, kas bejušys itymā īlā. Taipoš tiks prezentāta Maltys BJC jaunīšu sataiseituo jaunuo spēle “Salikteni sasalīk”, kai ari Marutys Latkovskys apkūpuojums par 50 Latgolys viesturē svareigom personeibom. Pasuokumu reikoj Maltys BJC puļceņa “Volūdu detektivi” školuotuoja Skaidreite Svikša.
26. aprelī – 25. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade i skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” (Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā, Dzirnavu 3a).
Olimpiadis daleibnīki: vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā; skotuvis konkursā individuala daleiba vysūs školānu vacuma pūsmūs. Olimpiadis organizātuoji: Vaļsts izgleiteibys satura centrs, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), “RTU Rēzekne” Regionalistikys zynuotniskais instituts, Latgalīšu kulturys bīdreiba, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedra, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja.
27. aprelī:
Pļkst. 10.00–14.00 patriotiska izalauzšonys spēle dobā “Kroma kolna boguoteibys” vydsškolānim (Kroma kolnā, Ondrupinis pog., Kruoslovys nūv.). Kai uzsver Kroma kolna bruolistis bīdreibys vadeituojs Aleksandrs Lubāns: “Ideja organizēt vydslaiku taidu kai olimpiadi bejuse jau seņ. Itys variants nabyus gluži vydslaiku spēle, partū ka byus ari atseviški puorbaudejumi nu myusu dīnu krīzis gataveibys kulturys i atseviškom militarom īmaņom, bet golvonom kuortom jau senūs spāku puorbaudis, veikleibys i gudreibys aizdavumi. Taidi, kas paruoda komandys salīdeiteibu, sovstarpeju sasaprasšonu, kai ari individualuos reagiešonys i reiceibys spiejis.”
Pļkst. 15.00–15.30 pīminis šaļteņa pi pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100” (Atbreivuošonys alejā 61). Aicynuoti zīdu nūlikšonai i treis minušu uzrunai: Vaļsts prezidents, Ministru kabineta puorstuovs Īkšlītu ministrs Rihards Kozlovskis, Vaļsts Rūbežsardzis koledžys direktors Mariks Petrušins, Rēzeknis Pagaidu administracejis vadeituoja Guna Puce, Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, Rēzeknis-Aglyunys diacezis veiskups Juoņs Buļs i c. Daleibai aicynuoti Saeimys frakceju vadeituoji ci puorstuovi, piļsātu i nūvodu vadeituoji, medeji, Bazneicys puorstuovi.
Pīsadola Tihovsku saime.
Pļkst.15.30 guojīņs nu pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100” da pīminekļa “Vīnuoti Latvejai”;
Pļkst.15.40 zīdu nūlikšona pi vysom ar latgalīšu kulturys viesturi saisteitajom viesturis personeibom i jūs pīminis vītom: F. Trasuns, N. Rancāns, V. Seile (pi sātys), F. Kemps (pi dūmis), V. Luocs, M. Bukšs, O. Kūkuojs;
Pļkst.15.40–16.10 izalauzšonys spēlis daleibnīku apbalvuošona i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. kuojinīku bataljona muoceibu nūslāgums.
Pīsadola veiru kūrs “Graidi” (muokslinīcyskais vadeituojs J. Mežinskis, dirigents E. Kārklinieks, vokala konsultante D. Kārkliniece).
Piec pasuokuma – pušdīnis i naformaluos sarunys aicynuotajim runuotuojim, informej Ilga Šuplinska, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja.