Publicitātes foto
Izpēte 2024. gadā. Celtņu paliekas dziļākās kārtās. “Dziļāko kārtu detalizēta izpēte, kurā atsedzās celtņu paliekas, būs nākamās izrakumu sezonas uzdevums. Ticams, ka jauni atradumi sniegs atbildes arī uz jautājumiem par pilskalna iedzīvotājiem – kurši, vendi, skandināvi?” uzskata latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors, Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks Armands Vijups.
Latvijas Arheologu biedrība par 2025. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies valsts nozīmes kultūras pieminekli Lagzdīnes pilskalnu (sauc arī par Lagzdienas pilskalnu, Lagzdenes pilskalnu), vēsta biedrība.
Lagzdīnes pilskalns ir dzelzs laikmeta nocietināta dzīvesvieta Ventas labajā krastā ar Kurzemes pilskalniem netipisku cirkulāru valni gar plakuma malām. Pilskalns atrodas Ventspils novadā, Piltenes pagastā, pie autoceļa V1309 Piltene–Zlēkas.
Pilskalnam senatnē bijusi nozīmīga loma Ventas ūdensceļa kontrolē, jo pirms viduslaiku piļu būvniecības Ventspilī un Piltenē tieši Lagzdīnes pilskalns bija pirmais nozīmīgākais nocietinājums upes lejtecē no Baltijas jūras puses.
Lagzdīnes nosaukums pirmo reizi rakstītajos avotos minēts 1253. gadā kā apdzīvota vieta Lesseden. Pilskalns ir populārs apskates objekts jau kopš 19. gadsimta.
Projektu “Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.