Daiņa Kārkluvalka foto
Gleznotājs Andris Biezbārdis dzimis 1950. gada 12. janvārī Talsos. Daudzus gadus bija vizuālās mākslas skolotājs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. 2023. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības balvu par mūža ieguldījumu mākslā.
Talsu kultūras centra foajē telpās iekārtota Talsu gleznotāja Andra Biezbārža gleznu izstāde “Ainava ar mani”, informē izstādes iekārtotāja Guna Millersone. Tā būs apskatāma līdz 20. februārim, savukārt ar pašu mākslinieku būs iespēja tikties un sveikt viņu jubilejā 18. janvārī.
Mākslinieks savu kārtējo, nozīmīgo jubileju svin, sarīkojot jaunu un plašu gleznu izstādi. Tā varēja būt arī vēl daudz plašāka, jo Andris Biezbārdis glezno regulāri, un māksla ir viņa dzīves jēga – vienīgā lielā mīla.
Jauši vai nejauši šobrīd Talsu novada muzejā ir apskatāma izcilā latviešu akvarelista Romja Bēma (1927–1993) darbu izstāde. Muzejs savos izstādei klāt pieliktajos tekstos nav uzsvēris, ka Romis Bēms ir ļoti nozīmīgs cilvēks Andra Biezbārža dzīvē. Bēms pats gājis t. s. “Talsu akadēmijā” – viņu Otrā pasaules kara laikā mākslā sācis izglītot gleznotājs Žanis Sūniņš. Pie Sūniņa “mācībā” vēlāk nonāca arī pats Biezbārdis, Skaidrīte Elksnīte un Zigurds Poļikovs.
Apskatot abas pašlaik Talsos iekārtotās izstādes, gan Biezbārža, gan Bēma darbos, neraugoties uz dažādajām glezniecības tehnikām, var saskatīt dažas kopīgas lietas: pirmais ir izcila prasme vispārināt un māka atbrīvoties no liekajām detaļām, otrais – tā ir līnija: Bēmam – absolūts un rūpīgi konstruēts, pasmags konstruktīvisms, Andrim līnija pakļauta viņa ekspresīvajai un pavisam atbrīvotajai glezniecībai.
Izvēlētais izstādes nosaukums “Ainava ar mani” uzsver ainavas žanru kā dominanti mākslinieka pēdējo gadu glezniecībā. Andris ir aizrautīgs ceļotājs, redzēto viņš pasniedz dīvainos formu “saskaldījumos” un jocīgās elementu kombinācijās, it kā baidoties būt banāli reālistisks. Taču galu galā ir izveidojies īpašs un atpazīstams viņa stils, kurā tomēr uzvarošā ir viņa teicamā krāsu izjūta. Tajā vēl arvien spoguļojas no gēniem nākušais lietuviskais – tā ir patumšā krāszieda dinamika un piesātinājums.
Projektu “Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.