“Manā dzīvē kaķi ir kopš bērnības, un es nevaru iedomāties sevi bez tiem, viņi ir mani labākie draugi.
Pirms 10 gadiem mūsu pagalmā ieskrēja ruds, pūkains kaķēns. Mēs viņu pabarojām un uzreiz vedām mājās, lai gan tajā laikā mums jau bija kaķene Žozefīne. Viņa nebija īpaši apmierināta ar jauno iemītnieku, taču viņai ar mūsu lēmumu bija jāsamierinās.
Kaķis mūs apbūra jau no pirmās minūtes. Viņa krāsa atgādināja gatavu persiku, tāpēc arī vārda došana neradīja problēmas – mēs viņu nosaucām par Persiku. Viņš ir ļoti sirsnīgs un ļoti rotaļīgs, un ļoti mīl cilvēkus. No sākuma viņš izgāja pastaigās viens pats, taču stiprās uzticēšanās apkārtējiem dēļ ar viņu gadījās visādi stāsti. Viņš iegāja katrās atvērtajās durvīs. Un vienreiz viņš pat ar mašīnu, kas veda “Venden” ūdeni, devās uz Daugavpili. Kamēr vīri izkrāva ūdeni, Persiks ielēca furgonā un netika pamanīts. Esam pateicīgi cilvēkiem, ka viņi kaķi neizmeta, bet sāka meklēt saimniekus, zvanot visiem klientiem, pie kuriem tajā dienā brauca.
Pēc šiem piedzīvojumiem neļāvu Persikam iet pastaigāties vienam pašam, un mēs abi sākām staigāt pie pavadiņas. Persikam šī ideja uzreiz nepatika, bet viņam nebija variantu. Tagad viņš jau ir pieradis un gaida, kad uzliks pavadiņu, lai dotos pastaigā.
Persiks mūs ļoti mīl, vienmēr ir tuvumā, viņam patīk būt klāt visos mūsu darbos, un ļoti patīk spēlēties ar tenisa bumbiņām. Šis ir labākais kaķis pasaulē.”
Preiļu Leļļu karaļvalsts saimniece Vladlena