Jelgavas novada pašvaldība 27. novembra domes sēdē apstiprinājusi Aspazijas literārās prēmijas konkursa nolikumu. Prēmija tiks pasniegta 2025. gadā, kad atzīmēsim dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas, sabiedriskās darbinieces un politiķes 160. jubileju, informē pašvaldība.
“Aspazijas prēmija tiek pasniegta ik pēc pieciem gadiem – dzejnieces apaļā vai pusapaļā jubilejā. Aspazija jeb īstajā vārdā Elza Rozenberga ir mūsējā – viņas saknes ir Zaļenieku pagasta Daukšās. Esam pagodināti un lepni, ka tāda personība kā Aspazija ir mūsu novadniece. Aspazija ir ne tikai spilgta Latvijas literatūras vēstures personība, bet arī iedvesmojošs piemērs sievietes drosmei un spējai ietekmēt sabiedrību. Literārā prēmija ļauj saglabāt viņas nozīmīgumu arī mūsdienu kultūras kontekstā, veicinot pētniecību un jaunrades darbus, kas iedvesmo nākamās paaudzes,” stāsta Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Kravale.
Pieteikumus prēmijai var iesniegt no šā gada 1. decembra līdz 2025. gada 15. janvārim. Pieteikumus izvērtēs pašvaldības izveidota komisija, analizējot tos pēc nolikumā noteiktiem kritērijiem, tostarp darba atbilstību, kvalitāti un oriģinalitāti. Laureāts tiks godināts ar pašvaldības Pateicības rakstu un 600 eiro naudas balvu.
Aspazijas literāro prēmiju 1990. gadā, sagaidot dzejnieces 125. dzimšanas dienu, nodibināja toreizējā padomju saimniecība “Zaļenieki”. Pēc kopsaimniecības likvidēšanas prēmēšanas funkcijas pārņēma Jelgavas novada pašvaldība. Par Aspazijas prēmijas pirmo laureāti 1990. gadā kļuva literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētniece Saulcerīte Viese. Dzejniece Māra Zālīte to saņēma 1992. gadā, Māra Misiņa 1995., Anna Rancāne 2000., Anda Līce 2005., Liliana Štauere 2010., Anna Velēda Žīgure 2015. un literatūrzinātniece Gundega Grīnuma 2020. gadā.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.