Katru gadu augustā notiek “Broņislavas Dzejas diena”. Šogad, dzejnieces simtgades gadā, 25. augustā no plkst. 15.00 Broņislavas Martuževas Dzejas dārzā (Dārziņi 1, Indrānu pagasts, Madonas novads) notiks Dziesmu diena – B. Martuževas dziesmu grāmatas “Dzimst dziesmas tautā. Dzimst…” (izdevniecība “Musica Baltica”) atvēršana ar viņas dziesmu izpildījumu (Jānis Strazdiņš (balss), Kaspars Zemītis (ģitāra) un folkloras kopa “Ceidari”). Būs skatāma fotovēsturnieka Pētera Korsaka (1937–2024) fotoizstāde-veltījums Broņislavai simtgadē (viņš bija sirsnīgs Broņislavas draugs un viņas vērtību godinātājs).
Dižens mazums ved uz diženu lielumu! – šie vārdi no dzejnieces dienasgrāmatas ir simtgades moto. Ir vispārzināms, ka B. Martuževa (1924–2012) bija arī dziesminiece, kura ar patikšanu dziedāja, labi orientējās muzikālajā mantojumā un ir pamatoti ieskaitīta tautas teicēju godā. Taču mazāk zināms ir tas, ka viņa ir arī daudzu dziesmu mūzikas autore, tātad – komponiste.
Rēzeknes Skolotāju institūtā kara laikā pavadītie gadi (1941–1944) ir bijuši ļoti nozīmīgi. Skolotājs Jūlijs Rozītis ielika labus mūzikas mācības pamatus, no šejienes ne reti Broņislava uz mājām pārveda arī pirmās pašsacerētās dziesmas, kuras samācīja savējiem, bet neviens nezināja, ka viņa ir arī autore. Arī pagrīdes gados tapa dziesmas. No pagrīdes viņa rakstīja konspiratīvas vēstules kursa biedrei Dzidrai Bebrei, un tajās ierakstīja arī 4 dziesmas (notis un vārdus, t.sk tautā folklorizējušos Jaunība, jaunība…). 1990.gada žurnāla “Karogs” 1. numurā pirmo reizi Martuževa publicēta ar savu īsto vārdu (2 dzeju krājumi – 1981. un 1987. gadā iznāca ar Evas Mārtužas vārdu). Bez īstās autores vārda tautās gāja ne tikai dzeja, bet arī dziesmas. 1973. gadā – Dziesmusvētku simtgades gadā – viņa raksta: “Dzimst dziesmas tautā. Dzimst / un nelasītas zūd...”. Viņai bija svarīgi, lai tās saglabātos. Viņa uzrakstīja vēstuli Latviešu Folkloras krātuvei ar aicinājumu atbraukt. 1987.gadā tas notika – vairākas reizes brauca Jānis Rozenbergs, Māra Vīksna, Baiba Putniņa u.c., nedzejniece Martuževa savas pašsacerētās dziesmas iedziedāja kā tautasdziesmas. Tagad jau daļa no tām ir folklorizējušās, bet bez autores vārda. Viņas arhīvā mazos blociņos ir pierakstīti gan vārdi, gan daļai arī notis (Jūlija Rozīša skola! – viņa teica). Ir arī audio un video ieraksti. Muzicēšanai bija īpaša loma Martuževu dzimtā, mājās bija divas vijoles, cītara un pašu balsis, Broņislava spēlēja cītaru un akordeonu, arī savās likteņgaitās rada patvērumu dziesmā: Kad es dziedu, es esmu vesela! Vai arī: Šī dzīve bija dziesmu diena, / Ar dziesmu mani pieminiet!
Šogad likās svarīgi kā velti šajā nozīmīgajā gadskārtā izdot viņas dziesmu krājumu. Krājumā ir ievietotas 83 dziesmas, kuras sakārtotas 3 nodaļās: 21 Martuževas sacerētā solo dziesma, 54 Martuževas tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas un 8 viņas dziedātās dziesmas. Krājuma sagatavošanā izmantoti Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves zinātnisko ekspedīciju materiāli, pašas dzejnieces pieraksti un audio ieraksti. Dziesmu apzināšanu un apkopošanu no dažādiem informācijas nesējiem (kasetes, CD, video, rokraksts) un nošu salikumu, izmantojot programmu Sibeliuss, veica Mārtiņš Egliens, rediģēja Andris Sējāns, grāmatas dizainu un maketu veidoja Ralfs Ozols. Krājumā 47 dziesmām teksts ir latgaļu valodā, šī teksta pareizrakstību rediģēja Edeite Laime.
Pateicoties Madonas novada fonda, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstam (LEADER projekta finansējums), varēsim piedāvāt sēdēt uz dārza soliem, bet pa kādai sedziņai, kur apsēsties, var paņemt līdzi (ja nu sanāk daudz ļaužu!). Lietus nebūs, bet lietusmētelīšus (ne lietussargus!) gan jāpaņem rezervē! Esat laipni aicināti ierasties agrāk (sākot no 13.00), lai varētu nesteidzīgi iepazīties ar Dzejas klēti, Slēptuvi, Dzejas stropiem, Dzejas dārzu un tēlnieka Ģirta Burvja veidotajiem Rakstu akmeņiem. Ieejas maksa 5 eiro (biļetes pirms pasākuma). Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties izdevumus: Broņislavas Martuževas jauno dziesmu grāmatu; “Broņislava Martuževa. Rakstītāja. Faksimilizdevums (pagrīdes laika dzeja)”, 2022; “Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade”, 2020.
Grāmatas izdošana realizēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma un Madonas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Madonas novada pašvaldība, organizē Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas apvienības pārvaldi, informē Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA valdes priekšsēdētāja Anna Egliena.
Kā tapa dziesma “Lūgšana Aglonas Dievmātei”
1979. gada 15. augustā dzejniece pirmo reizi bija Aglonā: Kur zeme un debesis kopā tādā pirmatnīgā tīrībā, tur nav iespējama bojāeja. Visur klāt ir debesīs aizejošās Dievmātes labvēlība. Kas tur ko nesaprast? /../ Vajadzēja vēlreiz paklanīties Aglonas Dievmātei, šai tumšajai sejai zeltā un purpurā, kuras vaibstus savā vājredzībā neizšķīru. Bet varbūt vienkārši aizkustinājuma asaru dēļ, jo tas tomēr bija noticis – es biju nodzīvojusi līdz šai dienai. Un Dievmāte pasmaidīja no altāra… [.] Dievmātes ūbeles pārlidojušas pār manu galvu, gaisā mirdzums, un krūtīs ieplūst vīraks un mirres. Kā Aglonas svētkos. Elpo un priecājies, kā atpestīts. Kaut dziedi!..
Un – tālāk seko dzejolis Lūgšana Aglonas Dievmātei – visi seši panti, ar dažiem labojumiem. Vēlāk ērģelnieks Mamerts Celminskis uzraksta mūziku, un tagad šī dziesma ar savu izcili vienkāršo un gudro vārdu skaidrību un himnisko melodiju ir iesakņojusies tautā, to mazi un jauni un veci dzied Aglonā, baznīcās, koros, ansambļos un ikdienā, sirdi remdinot un lūdzot.. (Fragments no grāmatas “Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade”, 2020)
Foto - B. Martuževa Abrenes tautastērpā “Dārziņos” pirms došanos uz savas 80. jubilejas svinībām 2004. gadā
Z.Vidiņa foto grāmatā “Likteņgaitu klade”