Jāņa Čakstes bulvārī, Driksas krastā, turpinās siltumtrases atzara veidošana Jelgavas pils pieslēgšanai pie pilsētas centralizētās apkures sistēmas. Uzņēmuma “Gren” pārstāve Guntra Matisa informē, ka ar horizontālās urbšanas metodi tiek veidots urbums zem upes gultnes, kurā tiks ievilkta čaula. Savukārt čaulā tiks ievilkta siltumtrase.” Gunta Matisa piebilst, ka siltumtrase netraucēs kuģu satiksmi Driksā, jo tā tiks izbūvēta zem upes gultnes. Darbus plānots pabeigt līdz apkures sezonas sākumam. Kā pirmie ir paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai Jāņa Čakstes bulvāra 11 iekšpagalmā. Paralēli sāksies arī gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas upes un pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pilssalu. Siltumapgādes sistēmas atzara garums zem upes, kanāla un līdz pilij būs 245 metru garš.
Agrāk pili apkurināja autonomi
Latvijas Biozinātņu universitātes (LBTU) bijušais rektors Voldemārs Strīķis stāsta, ka pils līdz šim nekad nav bijusi pieslēgta pilsētas apkures sistēmai. Proti, to apkurināja autonomi ar malku, akmeņoglēm, mazutu, bet pēdējā laikā ar dabasgāzi. “Pirms dabasgāzes autonomās katlu mājas ierīkošanas pils ziemeļu korpusā bija ierīkotas plašas katlu mājas telpas. Pie pils stāvēja malkas grēdas, vai akmeņogļu kaudze. Vairāki studenti atceras, kā ir piestrādājuši par kurinātājiem,” pauž Voldemārs Strīķis. LBTU bijušais vadītājs atceras 2021. gadu, kad paaugstinājās dabasgāzes cena un saspringti vajadzēja domāt, kā risināt pils apkures problēmu.
Driksas krastā ir vēstures relikvijas
Siltumtrases atzara izbūvi brīvprātīgi pieskata arī vēsturnieks Andris Tomašūns. Laikrakstam “Zemgales Ziņas” viņš skaidroja, ka siltumtrases atzars Jelgavas pusē diemžēl neatrodas tajā pilsētas daļā, kur ar likumu būtu noteikts, ka ir jāveic arheoloģiskā ekspertīze. “Taču pēc būtības tā ir vecās Jelgavas teritorija, un es ar metāla detektoru izrakto tranšeju pārbaudīju pēc savas iniciatīvas. Uzņēmuma “Gren” darbinieki, kas būvē siltumtrases atzaru bija laipni un pret to neiebilda. Atradu galvenokārt 19. gadsimta priekšmetus, trauku lauskas, dzīvnieku kaulus, kas liecina, kur gatavots ēdiens, vienu monētu. Visas atrastās lietas tiks sakārtotas un nodotas Jelgavas muzejam,” stāsta vēsturnieks.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.