Visas priesteriskās kalpošanas laikā man ir bijuši divi kaķi, kuri vēl joprojām ir kopā ar mani. Viens no tiem ir Čoms, kurš šobrīd dzīvo kopā ar maniem vecākiem un ir sasniedzis seniora cienīgu vecumu. Čomu saņēmu kā dāvanu manā pirmajā priesterības gadā, ienākot Līvānu draudzē.
Savukārt manu slinko un spalvaino mīluli Tomu uzdāvināja tad, kad jau pabeidzu kalpošanu Daugavpils Dievmātes draudzē, kur trīs gadus darbojos kopā ar priesteri Juri Mukānu. Kopš tās dienas ir pagājuši nu jau astoņi gadi, bet Toms uzticīgi no draudzes uz draudzi ceļo kopā ar mani.
Kāpēc es viņu nosaucu par Tomu? Ņemot vērā to, ka viņš ir priestera kaķis, tātad bija jābūt atbilstošam vārdam. Mēs zinām, ka viens no Jēzus sekotājiem un draugiem bija apustulis Toms. Šis kaķis kļuva par manu sekotāju un draugu. Tā arī dzima vārds Toms! Kāpēc ne?!
Lai kādā draudzē es atrastos, draudzes locekļi pazīst priestera kaķi Tomu, jo viņš baznīcu apmeklē ļoti cītīgi – pat darbdienās. Ieejot baznīcā, Toms kā īsts saimnieks, pārstaigā visas vietiņas, pieiet pie draudzes locekļiem, “sasveicinās” un, nevienu netraucējot, noklausās sava saimnieka sprediķi.
Tomam ļoti patīk atrasties sabiedrībā starp cilvēkiem, bet, netipiski kaķiem, nepatīk, ka viņu ņem rokās.
Barkavā reti kurš nezina, kā izskatās “bazneickunga kačs”. Pat tajās retajās reizēs, kad viņš aizklīst kaut kur tālāk no mājām, cilvēki viņu atnes un atstāj pie baznīcas, jo zina, kur šis kundziņš mājo. Ņemot vērā to, ka Toms ir britu šķirnes kaķis, tad, kā jau īsts aristokrāts, ēdiena ziņā ir ļoti izvēlīgs. Barību, kas ir lētāka par 2,99, viņš noteikti neēdīs.
Aristokrātiskas manieres vērojamas arī viņa uzvedībā – viņš nekad nelec uz galdiem, soliem, zina savu guļvietu.
Svētdienas dievkalpojumā reti kurš paliek nesmaidot, kad redz, kā pa sarkano paklāju altārim tuvojas nama saimnieks (kā viņš pats domā). Bērniem tā noteikti ir interesantākā dievkalpojuma daļa. Un kur vēl lielāku prieku, ja Toms pienāk klāt, apguļas un atļauj sevi glāstīt!
Tā jau astoņus gadus mēs diendienā esam kopā un pārvaldām mums uzticētās draudzes. Un, lai kur es brauktu vai ietu, es zinu, ka, pārrodoties mājās, mani vienmēr sagaidīs mans uzticamais un mīļais draugs Toms.
Priesteris Arturs Mozga