Visu dzīvi esmu kaķu mīle, bet, dzīvojot pilsētā, man kaķu nebija, jo mamma neļāva. Nācās draudzēties ar pagalma klaidonīšiem...
Kad vīrs kādreiz jokojot jautāja, cik un kādus kaķus es gribētu, es teicu: melnu, baltu, rudu un pelēku strīpainu. Vēl labi būtu, ja kāds būtu pūkains. Tagad es pārsvarā dzīvoju laukos un man ir desmit kaķi!!! Kaut kā sanāca, ka tie paši atnāca. Vispirms melnbalta pūkainīte, tad rudais runcis. Viņiem piedzima meitene ar visām šīm krāsām. Tad pieklīda maziņš, izkāmējis un slims melns pūkainis.
Bet Minkus stāsts ir īpašs – es to paņēmu apzināti. Kaimiņos dzīvoja liels, balts runcis ar nokarenām ausīm. Tantiņai bērni atveda šķirnes kaķi, un tad viņai kaimiņos uzradās trīs mazuļi: melns, dūmakains un balts. Es balto uzreiz ievēroju ausu dēļ – tas bija tik mīļi! Un tad man kaķīti atnesa. Viņa bija tik maza, kā televizora pults. Bija jāizdomā vārds... Tā kā zinu angļu valodu, nolēmu nosaukt Sermuliņš (Ermine). Bet, kaut kā piemirsās īstais vārds, un nosaucu Mink (latviski “ūdele”). Šķiet, ka šis vārds viņai arī der, jo kaķenīte ir ļoti gracioza.
Tad sapratām, ka mūsu Minka-Minkus ir kurla. Dēls, kas ir liels kaķu mīļotājs un speciālists (viņš ir tiesnesis kaķu izstādēs), pateica, ka ar baltiem kaķiem tā mēdz būt. Nu ko – vismaz guļ viņa labi.
Kaķenīte nav īpaši pieglaudīga, bet, ja redz, ka ejam prom tālu, sāk skaļi ņaudēt. Ar visiem kaķiem nedraudzējas, dažreiz šņāc, bet viņai ir draudzene – melna kaķenīte Knope, kuru viņa var sākt laizīt. Šovasar Minkai-Minkus būs četri gadi.
Minkus mīl labu sauso barību un kaķu konservus, kā arī svaigas šprotes. Ir ļoti akurāta, un tas dažreiz rada neērtības. Kad viņai jāiziet, kas parasti ir ap pieciem no rīta, jāver logs vaļā, lai var iziet. Mums pie loga ir platformiņa ar kāpnītēm, lai kaķi var nākt un iet. Minkus mīļākā vieta gulēšanai ir manas gultas kājgalī.
Kaķu mums ir daudz, bet Minkus ir mana Facebook zvaigznīte, jo vienmēr kaut ko interesantu pastrādā. Mīl ielīst spainī vai veļas mazgājamā bļodā, gulēt neiedomājamākajās vietās un pozās.
Kad Minkus pazuda, mēs bijām ļoti bēdīgi. Domājām, ka vanags vai lapsa to aizstiepa. Bet pēc 10 dienām viņa ieradās. Priekam nebija robežu. Iekritušiem sāniem, “riņķiem” ap acīm... Tā arī nesapratām, kur viņa bija. Sterilizēta, bailīga kaķene, bet... Visinteresantākais, ka Facebook lapā pie ziņas, ka viņa pazuda, bija desmit atsauces, bet pie informācijas, ka atgriezās, – 27!!!
Minka-Minkus ir patiešām iemīļota kaķenīte!
Inese Barkovska (Daugavpils)