Es jau sen gribēju kaķi, bet nevarēju izlemt – ņemt vai neņemt, jo tā ir liela atbildība. Sanāca tā, ka mana bijusī kursabiedrene meklēja mājas no ielas izglābtam kaķēnam. Tā es ieguvu melnu kaķi Begemotu. Par vārdu ilgi nedomāju, jo tāds bija arī kaķa vārds Bulgakova grāmatā “Meistars un Margarita”.
Begemots labprāt ēd visu, tāpēc vienmēr jāskatās, ko atstāj uz galda. Viņam patīk vistas gaļa, konservi un kārumi. Begemota iecienītākā vieta ir dīvāna aizmugure vai kaste uz skapja.
Es ļoti priecājos, ka manā dzīvē parādījās kaķis – tu jūties kompānijā ar viņu, viņš silda tavu sirdi un dvēseli ar savu murrāšanu. Tagad aukstajos ziemas vakaros ir ļoti omulīgi, kad kaķis ielec tev klēpī un sāk savu murrājošo dziesmu.
Jūlija Kasecka (Daugavpils)
Avīze: