Vasaras pilnbriedā Riebiņos savu skaisto 90 gadu jubileju svinēja Pēteris Sondors.
Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Briška pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka jubilāram bija darbīgs, skaists un bagāts mūžs. Jau agrā bērnībā viņš iepazina visus darbus, jo piedzima sešu bērnu ģimenē, kur visi viens otru atbalsta kopīgā darbā un svētkos. Pēteris bija vecākais dēls, tāpēc rūpējās par jaunākajiem brāļiem un māsām.
Vecāki bērnus mudināja mācīties, arī Pēteris Mālpils tehnikumā apguva melioratora specialitāti, kas tolaik bija ļoti pieprasīta, un no 1953. gada strādāja Neretas, Krāslavas, Daugavpils rajona Ilūkstes laukos. Redzot vērīgu attieksmi pret darbu, viņam uzticēja Daugavpils iecirkņa priekšnieka pienākumus. Tomēr viņš vēlējās atgriezties savā dzimtajā novadā un no 1977. gada līdz aiziešanai pensijā, 1993. gadā, strādāja Preiļu starpkolhozu celtniecības organizācijā.
Pēteris Sondors bija vairāku darbu vadītājs, viņa vadībā kolhozos bija uzcelti daudzi vajadzīgi objekti.
Jubilārs jau bērnībā iesaistījās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Viņš ar skaisto tenora balsi bija vajadzīgs gan koriem, gan ansambļiem. Būdams jau pelnītā atpūtā, Pēteris Sondors dziedāja senioru vokālajā ansamblī “Virši”. Jubilārs saka – eh, dziedātu vēl tagad, arī sirds vēl gluži mundra, taču kājiņas vairs negrib klausīt...
Pēterim patika arī sēņot, ogot, ceļot... Medības gan neatzīst, tāpēc dabā sajūtas kā
vērotājs, jo daba gan veldzē, gan uzlādē pozitīvi. Jubilārs ilgus gadus nesūdzējās par veselību, bijis aktīvs donoru kustības dalībnieks.
Marija Briška, apsveicot Pēteri, pateicās viņam par darbīgo mūžu, novēlēja priecāties par meitu un mazdēla dzīves sasniegumiem, ļauties sievas Annas rūpēm un justies mīļu cilvēku lolotam, un pasniedza Preiļu novada Pagodinājuma rakstu.
Jubilārs sumināšanas brīdī ar sievu Annu (no kreisās) un Mariju Brišku
Egitas Terēzes Jonānes teksts, publicitātes foto