Ieva Vagale visvairāk mīl fotografēt saullēktus, saulrietus un ainavas
Šogad “Vietējā Latgales Avīze” lasītājiem dāvināja divdaļīgu sienas kalendāru, un, sākoties jūlijam, to pārlikām uz otru pusi un redzam, ka kalendāra turpmākos sešus mēnešus rotā daugavpilietes Ievas Vagales fotogrāfija ar aitiņām pļavā. Ieva sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja, ka šī bilde tapa Krāslavas novada Kombuļu pagastā Juris Bērziņa pļavā, kur ik vasaru ganās aitas.
“Mana vecvectēva mājas, kuru viņš pats uzcēla un kur izloloja piecus bērnus, robežojas ar Jura īpašumiem, un, ejot kārtējā vasaras pastaigā ar fotoaparātu, ieraudzīju šo skaisto idilli ar aitiņām un nobildēju to. Parasti aitiņas pastaigājas patālu, bet tobrīd tās bija pienākušas ļoti tuvu, un sanāca forša bilde. Ieraudzījusi “Vietējā Latgales Avīzes” fotokonkursu, nolēmu piedalīties ar šo fotogrāfiju. Priecājos, ka pļava ar aitiņām rotā kalendāru. Tas man ir liels pagodinājums,” Ieva pauda priecīgi.
Ieva fotografē jau no 13 gadu vecuma, tobrīd vecāki nopirka mobilo tālruni ar labu videokameru, un no tā brīža viņa nav izlaidusi nevienu vasaras saullēktu un saulrietu. Arī tagad, kad ir iegādāta laba fotokamera, arī tagad Ieva fotografē saules rotaļas dabā, pļavas, ainaviskos lauku ceļus un poētisko Sauleskalnu utt. “Kad iestājas vasara, cenšos dzīvot vecvectēva mājās. Tur man ir savs kalns – Sauleskalns. Man jāpievarē tikai 400 m garš ceļš, un es jau esmu Sauleskalnā. Vispār mans ierastais maršruts ir 10 km garš pa meža takām un apkārt Sauleskalnam. Mana vectēva sētā ir tādi saullēkti un saulrieti, kādu nekur citur nav. Un pati daba priecē ar vasarīgu noskaņu, tā katru dienu ir citādāka. Mums ir ļoti draudzīgi kaimiņi, steidz palīgā siena vai citās talkās. Sauleskalna apkaimē, dzīvo čakli savas zemes saimnieki. Tur audušās manas bērnības atmiņas. Toreiz bērnībā bieži jautāju vecākiem – vai mēs brauksim pie “deda”? Tur es jūtos brīva un laimīga,” pastāstīja Ieva.
Ieva studē Daugavpils Universitātē un jau nākamgad janvārī kļūs par sākumskolas skolotāju. Viņa pagājušā gada vasarā strādāja Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” un šajā pavasarī bija praksē Daugavpils 12. pirmsskolas izglītības iestādē. Ieva atzinās, ka darbs ar bērniem priecē un iedvesmo. Brīvajās dienās un ik vasaru viņa ar vecākiem dodas uz vecvecāku mājām Kombuļos, palīdz viņiem lauku un mājas darbos un daudz, daudz fotografē. Ievai nav vienas vai dažu mīļāko fotogrāfiju, visas tapušas tāpēc, ka tobrīd ieraudzītais sakužinājis sirdi. “Sirds ir tā, kas pasaka, ko bildēt,” novērojusi Ieva. Viņai arī šovasar neļaus atpūsties nedz pašas sirdij, nedz arī fotokamerai, tāpēc taps jaunas fotogrāfijas. Turklāt viņai ir padomā izveidot savu ainavu un dabas elementu kalendāru “Dabas stāstu kalendārs” un izveidot jaunu profilu sociālajos tīklos (internetā), lai dalītos ar fotogrāfijām un video.
Kad saruna tuvojās izskaņai, Ieva novēlēja lasītājiem ar prieku darīt to, kas vairo paša un apkārtējo prieku.
Ieva Vagale ar pašas radītu fotogrāfiju, kas rotā “Vietējās Latgales Avīzes” kalendāra otro pusgadu
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto