Ikgadēja aktualitāte ikviena dārzā – nevēlami kaitēkļi. Kā ar tiem cīnīties un pasargāt augus, TV24 raidījumā “Uz līnijas” stāstīja biologs Andrejs Svilāns: “Rožu nelaime ir ikgadēja, bet šogad bija tāds tinēju un visu šo tīklus veidojošo tauriņu savairošanās periods. Atkal šur tur ielas bija notītas burtiski tādā zīdainā plīvurā. Ko tad darīt? Varat mēģināt ar ūdens strūklu to notraukt, bet no sākuma paskatieties, vai tajā tīmeklī vēl iekšā ir kāpuri. Ja kāpuri sen jau ir iekūņojušies un nokrituši zemē, tad tam vairs nav jēgas. Ja tur vēl ir kāpuri, paņemiet ar slotu un notrausiet viņus nost, tad putni un pārējie, kas no viņiem pārtiek, tos apēdīs.”
Andrejs Svilāns piekrīt, ka pret kaitēkļiem var lietot arī indes, bet paši “pēc tam ēdīsim, ko esam tur salaistījuši”. Runājot par tautas metodēm, kā, piemēram, rozes atbrīvot no uzmācīgajām laputīm, citi iesaka rožu pumpurus apsmidzināt ar kolu, bet vai šī metode patiešām strādā, stāsta biologs: “Esmu dzirdējis dažādas atsauksmes, ka ar kolu arī var. Bet ir vēl zaļās ziepes, var dažādi kombinēt. Ja jums mājās ir piecas vai desmit rozes, uzvelciet cimdus un apčubiniet tos ziedus ar rokām un būs labi. Ja tā nepatīk, tad var mēģināt visu pēc kārtas – zaļās ziepes, kolu un visu pārējo.”
Savukārt pret invazīvajām sugām, proti, Spānijas kailgliemezi, kas ir brūnā vai rudā nokrāsā, pirmkārt, jācīnās visiem kaimiņiem kopā, norāda biologs. Ja viens savā mazdārziņā kaut ko mēģinās darīt, tad jēgas nebūs nekādas, ja blakus, dažu metru attālumā, neviens neko nedarīs. Viens variants ir pēc lietus, rīta un vakara stundās mēģināt tos nolasīt. Vēl viens variants ir dažādi ķīmiskie preparāti – feramols un citi, kas pēc būtības ir dzelzs, sāļi, kas nav nekas indīgs, jo dzelzs arī augsnē ir pietiekami. Feramolu var pābārstīt tur, kur gliemeži rāpo un koncentrējas, gliemeži to apēdīs un aizies bojā. Vēl vecais labais paņēmiens ar lamatām – konservu bundžu, iesaka biologs. Tajā puse pret pusei sašķaida alu ar ūdeni, izvieto ēnā, kas kopā ar alus smaržu pievilinās gliemežus, kas sakritīs šajā alus dzirā.
Arī zemesvēži ir “klasiskais jautājums”, kas ik gadu atkārtojas. “Ja dārzā izrok bedri tur, kur ir zemesvēšu aliņas, un tajā bedrē iepilda kartupeļu mizas, tad pagaida kādu nedēļu, un tad mēģina to visu izrakt laukā,” tā iesaka biologs Svilāns. Ja zemesvēzis ieperinājies kartupeļos, tad palīdzēs “vagošana”. Vēl biologs iesaka uzlikt kādu pupuķu būri, “jo pupuķis, kam latviskais nosaukums ir bada dzeguze, ir tas putns, kurš vienkārši profesionāli iznīcina zemesvēžus.” Vēl mūsu bioloģiskie palīgi ir eži un kurmji, kuri, iznīcina zemesvēzi.
“Ir arī ķīmiskie līdzekļi, kurus var izmantot, piemēram, ja bērs ātri šķīstošos minerālmēslus – kaut kas no amonija vai nitrāta savienojuma, tad pieļauju domu, ka viņiem varētu nepatikt,” skaidroja biologs Svilāns.
Informācija: praktiski.lv