Sagaidūt Latgolys kongresa dīnu, Maltys Bārnu i jaunīšu centrā tyka sagatavōta i prezentāta jauna spēle (kaita) ar nūsaukumu “Latgalīšu Re-Mi-Do” [redzi, mini, dori]. Kaitys izveidē pīsadalēja Maltys BJC puļceņu daleibneicys: Egija Terēze Babre, Agate Barovska, Una Pranča, Jūlija Razumejeva, Selīna Svikša, Sintija Svikša, Elizabete Utināne. Jom paleidzēja školōtōjis Skaidrīte Svikša volūdys ziņā (kaitys idejis autore, puļceņš “Volūdu detektivi”) i Rita Siņavska nu mōkslinīcyskō skotupunkta (puļceņš “Hobiju pasaulīte”).
Kaitys mierkis: pīaugušajim – atsaukt atmiņā senejūs latgalīšu vōrdus, bārnim i jaunīšim – papyldynōt leksikonu ar vōrdim, kurus lītōjuši jūs senči. Komplektā kūpā ir 50 bārnu zeimiejumi i 50 vōrdi, kurus papyldynoj mozi komentari, lai liciejam byutu vīgļōk atrast pareizū zeimiejumu. Spēlēt var piec domino principa, tikai meklejūt zeimiejumam atbylstūšu vōrdu, bet karteņu lītōjums nūteikti var byut daudz plošōks: salikt vōrdus alfabeta seceibā; salikt nu vōrdim teikumus, stōstus i tt.
Par kaitys pyrmsōkumu var skaiteit 2019. godu, kod Maltys BJC projektā “Asmu latgalīts” pyrmū reizi nūdarbeibā “Latgaliskais Maltā”, kū vadieju Maltys viesturis muzejā, tū pīdōvōju bārnim. Tūlaik tī beja viņ daži vōrdeni, bet saprotu, kai tys ir azartiski i izgleitojūši. Tod 2022. goda augustā jau lelōku vōrdu komplektu ar interneta plošumūs atrostom biļdem pīdōvōju “Bārnu dōrza svātkūs”, kū kūpā ar Marutu Latkovsku organizējem Viļānūs. Piec tim nūliemu, ka jōīsaista bārni, kurim tyvs latgaliskais voi kuri gryb tam tyvynōtīs. Tai Maltys BJC puļceņūs atrodom taidys meitinis. Nūdarbeibōs gon īpazynom latgalīšu grōmotys, gon pōrrunōjom aktualitatis, gon vōrdeņu nūzeimis, gon zeimējem i piec tam ari maketējem pošu spēli.
***
Spēlis atklōšonys pasōkums i spēlis pyrmō izspieliešona nūtyka Latgolys kongresa dīnys prīškvokorā – 26. aprelī Maltys BJC, klōtasūt bārnu mamom, babom, školōtōjom i cytim maltenīšim. Paļdis, ka beja īsarads arī Maltys apvīneibys pōrvaļdis vadeitōja vītnīks Jōņs Šaudeņš. Taipoš gostūs iz Maltu beja atbraukušys žurnaliste Maruta Latkovska (paļdis jai par konsuļtacejom i paleidzeibu) i dzejneica Līveja Līpdruvīte.
Latgaliskū nūskaņu īvadēja tautystārpūs tārptūs meitiņu dzīsmeņa “Bolūdeits” (školōtōja Irēna Ivanova, Maltys BJC popgrupa), kai ari gostim izakustēt ļōve školōtōjis Ivetys Alikys (deju ritmikys puļceņš ”Kolibri”) sagatavōtōs latgalīšu rūtaļdejis.
Sōkumā klōtasūšī prezentacejā tyka īpazeistynōti ar latgaliskajom aktivitatem, kas jau nu 2015. goda tykušys eistynōtys Maltys BJC, kas aktivi pīsadola nūvodvuiceibys stuņdē.
Piec tam tyka izspālāta spēle “Latgalīšu vōrdneica”, kurā klōt bejušī minēja voi atsauce atmiņā ap 30 latgalīšu vōrdu. Spylgtōkī nu tim: saučs (kurpnīks), skraučs (skrūders), bondars (bucu taiseitōjs), pagrauda (slōņs storp ladu i iudini) i cyti.
Vysgaideitōkō scenareja daļa beja spēlis “Latgalīšu Re-Mi-Do” prezentaceja i pyrmō izspēle. Tymā pīsadalēja 10 komandys (pa 3 daleibnīkim kotrā) i pa divom sasaceņte 10 vōrdu salikšonā. Tyka izdumōti komandu nūsaukumi i vīna pat izavēlēja teišom originalu – “Ni saučam, ni skraučam, ni skripačam”. Bet par lelajom bolvom – sešom biļetem, kū pīdōvōja myusu pasōkuma vīneigais sponsors Latgolys viestnīceiba GORS iz sovys 10. jubilejis dzīsmuspēli “Trasuns. Fabylys” – ceinējēs 4 komandys (pa 3 daleibnīki), kotra salīkūt iz ōtrumu vysus 50 vōrdus. Ūtrū vītu īgivieji golvonōs bolvys izceiņā sajēma latgalīšu grōmotys.
Zālē latgaliskū nūskaņu radēja baners “Latgaliskais Maltā i pogostā” (tū izveidōju Maltys nūsaukuma 85. jubilejai 2022. godā), taipoš Latgolys karūgs, kai ari šyupuļzirdzeni, kas tematiski sasasauce ar cīnastu – soldonajim capumim zirdzeņu formā, kas blokus perinikim ir Maltys kulinarō montōjuma līcinīki nu zyrgu posta stacejis laikim i kurus itam pasōkumam pyrmū reizi gatavōja školōtōja R. Siņavska. Jōsoka, zirdzeni nu cīnasta golda pazuda pyrmī, taitod – atsabolsoj gon kulinarais, gon kulturviesturiskais montōjums i gaidama tō atdzimšona Maltā.
Vyss pošu rūkōs i tymā, kū rodom, rōdom, vuicom sovim bārnim i unukim. “Latgaliskais Re-Mi-Do” nūteikti nav nikas unikals, bet tys ir eistyni latgalisku vōrdu apkūpōjums, i nu itaida mozumeņa byutu jōsōk runōt ar bārnim par latgaliskū – atdzeivynojūt jimūs dzili snaudūšū latgaliskumu, kū jī jiut sev sūplōk… Lai izadūd! Vysim kūpā!
***
“Pasōkums beja baudama nostaļgiska bierneibys atmiņu šaļts, it īpaši ar vōrdim “zamoška”, “sokumi”, “vidolca”, sābrs” i cytim. Tymā varēja justīs kai sātā, kur latgalīšu volūda ir dzierdāta i justa nu bārna kōjis i ar lapnumu, ar apziņu, ka tiks nūdūta ari atvaseitem.” (Jōņs Šaudiņš)
“Cylvāki, spielejūt komandōs, īgōja azartā, tys zeimoj, ka spēle radēja rezonansi. “Dōrza svātkūs”, kod bārni kū leidzeigu spēlēja, tys beja cytaižōk, bet te – pīaugušī atsaraisēja, sovā storpā runōja par vōrdim, atsauce tūs atmiņā. I tys vyss na jau kompetu piec beja, bet deļ tō, ka jimūs atsamūde latgaliskais – atsataisēja latgaliskuma faili.” (Maruta Latkovska)
“Spēli nūteikti varātu izmontōt školānim zynōšonu apgivei i nūstyprynōšonai. Kotrs, kas spēlēja, pats tū naapsazynojūt, gribēja parōdeit, ka zyna tūs vōrdeņus, ka ir lītōjs voi lītoj ari niule. Salīdejūša spēle, kas nūteikti jōpavairoj i jōlaiž plošōk tautā.” (Līveja Līpdruvīte)
Skaidrītes Svikšas teksts