Tā kā šogad ir aktivizējušies lauksaimniecības zemes uzpircēji, kas nopērk īpašumu par cenu zem tirgus vērtības, bet pēc tam to pārdod par augstāku cenu, Latvijas Radio Ziņu dienests noskaidroja, kam jāpievērš uzmanība, pārdodot lauksamniecības zemi, lai neiekristu slazdā.
Visvairāk palīgā saucienu Latvijas Zemes fonds saņēmis no senioriem.
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” pārvaldītā Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne pastāstīja, ka Zemes fondam ir pirmpirkuma tiesības. Viņa brīdina cilvēkus un lūdz pievērst uzmanību dažādam niansēm, ja kāds piedāvā iegādāties lauksaimniecības zemi. Lauksaimniecības zemes tirgus ir likumā regulēts. Šo zemi tā vienkārši nopirkt un pārdot nevar.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība, ja cilvēks vēlas pārdot visu īpašumu, bet pircējs piedāvā darījumu sadalīt vairākos līgumos. “Tas rāda, ka ar šo darījumu kaut kas nav kārtībā. Otrā lieta, ko sola šie aktīvie uzņēmēji, – augstu tirgus cenu, tūlītēju samaksu un dažādus labumus. Vajag pārliecināties, vai tā ir patiesība. Kaut vai piesaistīt savus bērnus, kaimiņus un painteresēties. Arī Zemes fondam pajautāt. Treškārt, vajag rūpīgi lasīt līguma nosacījumus, jo nereti mēs šajos līgumos esam redzējuši, ka tiek iekļautas arī soda naudas gadījumā, ja jūs pēkšņi pārdomāsiet,” pastāstīja I. Alksne. Vēl viena būtiska nianse, kuru zemes pircēji nepasaka, – ja zemi iegādājas pircējs, kas nav lauksaimnieks, tad tās pārdevējam jāmaksā 20 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma. Nereti, kad pienāk rēķins, tad nauda jau ir iztērēta.
Visbiežāk par negodīgā darījuma upuriem kļūst seniori, atzina Alksne: “Tie pārsvarā ir jau gados vecāki cilvēki, kas dzīvo pilsētās un kuriem pieder mantotie īpašumi ārpus pilsētām. Paši viņi ar lauksaimniecību nenodarbojas. Citreiz īpašumi ir iznomāti, citreiz nav. Lielākoties cilvēki tiek uzrunāti, diezgan agresīvi zvanot. Vai arī visās pastkastītēs pēc kārtas tiek liktas vēstulītes, uzaicinājumi ar ļoti labas cenas piedāvājumu. Un, ja tajā brīdī cilvēkam ir nepieciešama nauda un cilvēks iepriekš nav domājis par sava īpašuma pārdošanu, bet te ir labs piedāvājums... Kāpēc ne?” Zemes fonds var mēģināt stāties pircēja vietā, bet jārēķinās, ka fonds nevar mainīt līguma cenu. Ieguvums šajā gadījumā būtu, ka pārdevējam tad nebūs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.
Zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Edgars Putra uzsvēra, ka lauksaimniecības zemes pārpircēju aktivitātes ietekmē godīgu konkurenci un tirgus cenu: “Šādi tirgus dalībnieki ir bijuši vienmēr, bet īpaši izteikti tie ir pēdējā laikā, kad ir augsta inflācija un cilvēki izvēlas brīvos naudas līdzekļus ieguldīt zemes iegādē, jo zemei vērtība nekritīs. Naudai vērtība krīt, kā zinām, ir 22 % inflācija. Un to, ko varēja nopirkt vakar, rīt par to pašu naudu vairs nopirkt nevarēs. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ šobrīd aktīvi iegulda naudu lauksaimniecības zemē.” Tas savukārt krasi ietekmē lauksaimnieku dzīvi, jo zemes pārdošanas cena un nomas maksa aizvien pieaug. Konkurencē par zemes iegādi piedalās ne tikai lauksaimnieki, bet arī nekustamā īpašuma uzņēmumi un investīciju fondi, kas naudu nopelnījuši, darbojoties citā jomā, un nu brīvos līdzekļus iegulda lauksaimniecības zemes iegādē.
Pēdējos trīs, četros gados vidējā cena darījumos ar lauksaimniecības zemi palielinājusies caurmērā par 10 % katru gadu, pastāstīja Valsts zemes dienesta vecākais metodikas eksperts Valguts Viliņš. Iepriekšējā periodā pieaugums bija straujāks, bet tāds cenu kāpuma samazinājums vairāk ir saistīts ar izmaiņām darījumu struktūrās. Vienkārši tādas labās kolektīvās zemes vairs nenonāk tirgū. Vairāk parādās tādas, kas ir ar zemāku kvalitāti. Dažkārt tās ir aizaugušas, kur jāiegulda papildu līdzekļi, lai atgrieztu ražošanā.
Arī šajā gadā būtisku izmaiņu nav, turpinās pakāpenisks vidējo cenu pieaugums. Ja atskatās tālākā pagātnē, kad bija finanšu krīze 2008. gadā, tajā laikā bija manāma ietekme uz tirgus cenām, bet nu jau vismaz pēdējos 10 gadus pēc kārtas cenas tikai aug. Attiecīgi arī nebija jūtama kovida ietekme. Tāpat arī pagaidām nav jūtama tagadējās inflācijas ietekme. Cenu ietekmē vairāki faktori, piemēram, atrašanās vieta, attālums līdz noieta tirgiem, zemes auglība, arī lauku platība un citi faktori. Lētākās darījumu cenas ir Latgalē, kur zemes vienības ir vairāk sadrumstalotas, ar zemu produktivitāti, salīdzinoši mazs procents ir meliorētu platību. Skatoties pēdējos divus gadus (2021. un 2022. gadu) vidējā darījuma cena Latgalē bija apmēram 2100 eiro par hektāru. Augošā secībā tad nākamā ir Vidzemē, kur vidēji ir 3000 eiro. Tad Sēlija – 3200 eiro, Rīgai pieguļošie novadi – 4300 eiro, savukārt Kurzemē – 4500 eiro. Kurzemē varbūt ir tā, ka tieši Zemgalei pietuvinātie novadi – Saldus un Tukuma novadi – tajos cenas ir vidēji virs 5000 eiro. Savukārt ārējā Kurzemē ir vidēji 4000 eiro. Un tas vidēji ir 4500 eiro. Līderis ir Zemgale. Tur vidēji ir 6100 eiro. Lielākā darījuma cena ir jau virs 10 000 eiro. Atsevišķi darījumi ir par 12 000 eiro hektārā.
“Šādu atšķirību reģionu kontekstā nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Kur ir mazs piedāvājums un liels pieprasījums, tur cenas aug straujāk. Vēl var arī ietekmēt kopējās tirgus cenu izmaiņas, kas nedaudz svārstās dzīvokļu tirgos vai apbūves zemēs. Varbūt arī kaut kāda ietekme nāk no produkcijas iepirkšanas cenām. Jo piena iepirkuma cenas ceļas. Tas var rosināt kādu pļavu piepirkt klāt, lai paplašinātos,” atzina V. Viliņš. Informācija lsm.lv.