Bērzgalē par skaistu tradīciju Lāčplēša dienā kļuvis gaismas gājiens “Iepazīsti Bērzgales vēsturi”. 11. novembra vakarpusē lieli un mazi ar lāpām, svecītēm un citiem gaismas avotiem pulcējās pagasta centrā. Šogad gājiena temats bija “Bērzgale teikās un nostāstos”.
Sākumā kultūras nama vadītāja atgādināja par Lāčplēša dienas vēsturi un nozīmi. Tālāk gājiens virzījās uz Bērzgales muižas pusi, kur parkā tika atklāts vides objekts “Kunga bērzs”, kas izaudzis no Bērzgales skopā muižkunga apraktajām bagātībām. Par objekta ieceri un tapšanu pastāstīja kultūras nama vadītāja un objekta autore dizainere Elvita Kotāne. Apsveikuma vārdus klātesošajiem veltīja Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska. Klātesošie atcerējās un stāstīja teikas un nostāstus par Bērzgali, tā rodot iespēju nopelnīt nelielas balvas – gabaliņu no zelta kunga bērza.
Vides objekts “Kunga bērzs” tapis ar Rēzeknes novada pašvaldības Radošo darbu finansēšanas konkursa atbalstu. Objektu izgatavoja un uzstādīja SIA “Latgales Galdnieks”. Pie “Kunga bērza” uzstādīta plāksne ar informāciju par šo objektu. Bērzgalē pie vietējās nozīmes vēsturiskiem un dabas objektiem ar Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu ir uzstādītas informatīvas plāksnes ar izzinošu informāciju par objektu. Ikvienam apmeklētājam tas dod iespēju individuāli izstaigāt Bērzgali, iepazīstot nelielu daļu tās vēstures, informē Bērzgales pagasta kultūras pasākumu organizatore Daila Ekimāne.
Vakars noslēdzās kultūras namā, kur interesenti apskatīja muzeja ekspozīciju un nupat – svētku priekšvakarā atklāto Antona Rupaiņa muzeja atklāto krājumu, kas tapis ar VKKF atbalstu (2837 eiro).
A. Rupaiņa muzeja vadītāja S. Apeināne: “1988. gada 11. novembrī pirmo reizi Antona Rupaiņa muzejs bija atvērts apmeklētājiem, bet doma par šādas telpas ierīkošanu radās pirms diviem gadiem, jo esošās krājuma palīgtelpas mikroklimats nebija piemērots gan lietisko priekšmetu, gan A. Kūkoja pasteļu cikla “Antona Rupaiņa zeme” glabāšanai. Tāpēc daļa no darbiem tika deponēti kultūras nama un pagasta pārvaldes telpu estētiskajai noformēšanai. Pēdējos gados muzeja krājumā ienākuši vairāki vērtīgi priekšmeti, kas piederēja novadniekiem, piemēram, A. Sveces Sidnejas olimpisko spēļu parādes kostīms, skolotāja M. Dekšņa leģendārās svilpes. Tā radās doma par atklāto krāj
umu, kad tie muzeja priekšmeti, kuri nav izvietoti ekspozīcijā, būtu pieejami arī apmeklētājiem.
Krājuma atvēršanas svētkos toreizējā pagasta pārvaldes vadītāja Antonija Kroiče un bijusī muzeja vadītāja Olga Pekša pastāstīja, kā muzeja krājumā nonāca A. Kūkoja pasteļi, savukārt Genovefa Rupaine dalījās atmiņās par laiku, kad A. Kūkojs gleznoja savus darbus A. Rupaiņa dzimtajās mājās Pūriskos. Uz pasākumu bija ieradies arī Arkādijs Svece, kurš stāstīja par savu ceļu uz lielo sportu, sevišķi stāstījumā uzsverot, ka visam sākums bija Bērzgales sporta skolotājs Meikuls Deksnis.”
Koka foto autore - Ilze Čudare