Šoruden, septembrī un oktobrī, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki veiks augsnes izpēti un konkrētu punktu apsekošanu 65 Latvijas pagastos, tostarp piecos Latgales novados: Augšdaugavas novada Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes pagastā; Preiļu novada Galēnu, Stabulnieku, Saunas un Sīļukalna pagastā; Rēzeknes novada Dekšāres, Viļānu, Kaunatas, Stoļerovas, Čornajas, Lūznavas, Mākoņkalna un Gaigalavas pagastā; Varakļānu novada Varakļānu un Murmastienes pagastā; Balvu novada Bērzpils, Lazdukalna un Rugāju pagastā.
Augsnes izpētes laikā ar augsnes zondes (urbja) palīdzību tiks iegūta augsnes informācija un ievākts neliels daudzums augsnes paraugu, kas nepieciešami augsnes kartēšanai. Šajā izpētē iegūtos datus izmantos kūdraugsnes izplatības modelēšanai. Kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta līdz 1990. gadam. Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka saimnieciskā darbība (nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt.), kā arī augsni ietekmējuši dažādi augsnes veidošanās procesi.
Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā iegūtie rezultāti sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija būs noderīga, plānojot un izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku. Dati tiks izmantoti arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ieviešanai, lai veicinātu lauksaimniecības zemes atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas.
Augsnes izpētes projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljonu eiro grantu finansējums un 0,27 miljonu eiro nacionālais līdzfinansējums. Vairāk par projekta norisi var uzzināt tīmekļvietnē zm.gov.lv.