Eiropas Savienība vienojās par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstu. Pirmdien Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) apsprieda saspringto situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: “Eiropas Savienība ir vienota savā izpratnē par Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi – apgādāt mūsu iedzīvotājus ar pārtiku nepieciešamajā apjomā. Šobrīd Eiropas Savienības līmenī ir identificēti vairāki iespējamie risinājumi un atbalsta instrumenti mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem. Šajos apstākļos mūsu lauksaimniekiem ir vajadzīgs tūlītējs atbalsts, tāpēc ir jārīkojas nekavējoties.”
Tirgus stabilizēšanai cūkkopības nozarē atbalstīs privāto cūkgaļas uzglabāšanu. Savukārt, lai maksimāli izmantotu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atļaus papuves izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai, tādējādi pieļaujot atkāpes no tiešo maksājumu zaļināšanas prasību izpildes 2022. gadā. Vienlaikus ieviesīs jaunu pagaidu regulējumu valsts atbalstam krīzes seku mazināšanai, tostarp lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī sniegs ārkārtas pielāgošanās atbalstu, izmantojot arī krīzes rezervi, jeb resursu un izejvielu cenu pieauguma kompensēšanu krīzē nonākušajām nozarēm.
Papildus EK informēja dalībvalstis par lēmumu uz laiku atlikt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas mērķu sasniegšanu. Vairākas ES dalībvalstis norādīja, ka lauksaimniecības nozarei šajos apstākļos nepieciešams paredzēt arī citas atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz kultūraugu dažādošanu, kā arī būtu jāvērtē atsevišķu Zaļā kursa mērķu atbilstība situācijai un iespējas tos pielāgot, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu. “Atzinīgi vērtējams Eiropas Komisijas rosinātais krīzes pagaidu ietvars valsts atbalstam, taču noteiktais atbalsta slieksnis saņēmējam – 20 000 eiro – ir nepietiekams, tāpēc tas jāpaaugstina,” atzīmēja K. Gerhards.
Šobrīd nav pamata bažām par pārtikas nodrošinājumu ES dalībvalstīs. Kā uzsvēra EK lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), pārtika ir viens no ES aizsardzības stratēģijas elementiem, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par tādu ES budžetu, lai ES Kopējās lauksaimniecības politika būtu pietiekami efektīva arī no aizsardzības viedokļa. Informācija: zm.gov.lv.