19. martā, Jezupa dīnā, Maltā varēja pasmaidēt, pazasmīt i apsarunōt ar Latgolas humora karalīni, Plōciņu Masi aba Anitu Graudiņu i sajimt dōvonā grōmotu “Plōciņu Mase roksta” ar autografu. Lobōk par pošu Maseiti nivīns napasacēs: “Pagveļzsim, pasasmīsim, pakecinēsim! Laimes kormonus paplidiņāsim! Krūņa vēršus i “o, makaronus” rozdzonōsim! Par speiti čapaslym i pasauļa bīdāklym.” Tai vyss i nūtyka!
Kas izsacāts skali, tū kabatā nanūslēpsi. Laiki gon taidi “kovidaini”, mošeņ var īt kūpā, mošeņ nā. Sarunōjom ar Anitas kuņdzi, ka Jezupa dīnā byutu labi. Kai to nā, ka tak itymā dīnā pat Bazneicā atļauts laulōtīs!
Vyss jau labi gōja. Tik tik mūškis “kovids” otkon pasōka ļauteņus čupinēt ar tim sovim baileigajim pierstim. A-vaj-a-vaj! Gaigalovā Mases tikkū kai atsakratejušas nu tō pretekļa, Nagļu Mases tikkū kai sōcs čupinēt, Viļānūs sovas dzelas, labi, ka Viļānu Roza paspēja pādejā minotā atšaut da Maltai.
I tai mest tī sprāgōjom ar gudreibom, nu kai jau i latgalīši. Viļānu Roza (Alla Kozlovska) ar sovu trikmīni i vēļ leidza teikleņā valnōbuļus īsvīduse i valna dzyru īliejuse, i myus izgastēja. Maltas Naaizmērstuļu Mase (Anna Kupcova) izstōstēja “Kai da Backis gostūs braucem”. A Bōrbaleņa Mase (Valentina Miklaševiča) izstōstēja i izrōdēja sovu trikmīni “Apreikōšona”. Nu rikteigas Mases, jōsoka, kas sovu pyrmū “bierneņu” trikmīneiti pasaulē palaidušas. A Pļotku Mase (Elīna Prusaka) spēra lasēt Plōciņu Mases “Nūst ar spičkom!” i “Cīši loba dzela” vēstules. I kur bez myusu Līneju deju Masem (Valentinas Miklaševičas, Vēsmas Ušpeles, Ineses Bunderes) i Danču Mases (Rutas Mikas)? A nikur! I tai mes tī kaitējam, smējamēs i duračējamēs Jezupa dīnā Maltas kulturas nomā. Cikom Plōciņu Mase dalēja autografus, Plōciņu Mases gordais svātku plōciņs sazarōve mozōks i mozōks. Nā, nā, sakasneits datyka i pošai Plōciņu Masei. A man, Pļotku Masei, i vysim, kas beja sagōjuši, sabraukuši, breineigs vielejums, kū jei īrakstēja maņ grōmotā: “Paļdis par trikmīni! Lai myužeigō skaistuma stori nikod nanūdzīst!”
P.S. Myusu sadraudzeiba sōkōs daudz agrōk, – 2010. goda 6. martā ar “Plōciņu Mases 1. festivalu Maltā”. A 2021. godā 2. oktobrī topa video īroksts ar sveicīni Plōciņu Masei jōs grōmotas prezentacejas pasōkumam Latgolas Kulturvēstures muzejā Rāznē. Vēļ jōpībylst, ka 17. martā Anita Graudeņa svinēja dzimšonas dīnu! Pīsavīnojam vysim loba vēlejumim i lai ari iz prīšku izadūtu byut tik energiskai, ar osu prōtu i breineigu dzeives vārōtōjas i raksteitōjas talantu! Gaidom otkon Maltā – iz “Plōciņu Mases 2. festivalu” i vysūs cytūs svātkūs!
Elīna Prusaka [aba Pļotku Mase], Maltas KN vadeitōja
Daži jaunōkī Plōciņu Mases humora gabaleni (publicāti internetā):
Ar rūku raksteit vēstules ir krutai...
Vasala, muna dōrgiņkō! Cīši nasakuražej, Cecilej! Foļvarceņā vyss pa vacam. Maņce tīpoš komojās.
Kū Tu soki? Tova vēstule atpakaļ iz Kaliporneju aizgōjuse?! Myužeigs skaistums! Muna vaiņa, Ceceit. As tok aizmērsu tūreiz, kod tamā Puļgeņces skapī bejom, Tev pasaceit, ka tei dzeravņa Pocelujka, kur foļvarceņa, ir pōrkrysteita. Zam nazkaidas repormas tykuse. Par Jaunīm Cičim voi Cačim pōrsaukta. Myužeigs skaistums!
Nu i kas, ka vēsturyska dzeravņa? Vajag tak gols golā latvyskōt. Mūde taida. Nazkod, latgaliskōs čyuliskō. Pīmiņ, Viļānus par Vilēniem, Gaļānus par Galēniem, Drycānus par Dricēniem pōrsauce. A niuļa cyta pamža. Kam tei Pocelujevka, ka tī vairs nivīna staravera? Viņ autobusa pīturas stobs palicis, kur jaunīm pōrim pīstōt i papōzeit. Kai nikai – “Bučōtova”, ka nu krīvu mēles pōrtulkoj.
Myužeigs skaistums! Napīstōv tak latvīšim taida dzeravņa. A vacumvacū Beveriņu nivīns napīmiņ. I konverti niuļa blūdej pa pasauli. Tai ka naroksti, Ceceit, ar rūku. Koč krutai asūt syuteit ar rūku raksteitas. Puļgeņce soka: tei ir lela gūda parōdeišona. Dēļ myusu, kas te komojās, to sōleita. Pazar, marka moksoj vīnu eiru. Par tū naudu tak maizeites kukuļs i pīneņš saīt ciļvēceņam i na vīnai reizei. Lobōk roksti, dōrgiņkō, internētajā Zosei, Puļgeņce izprinterēs i aizvess iz foļvarceņu.
Tova Mase
***
Cyrks atsprēkleņ! Ceceit, dōrgiņkō! Pi myusu Krūņa vērss vys vēļ besejās. Myužeigs skaistums! Kai cyrkā, byzoj iz riņči. A vuiceitu dreseitōju to vairs nav. Deļ tō niulejī toredori cīši klapatej par ļautenim – dresej skateitōjus. To uzpurņus līk uzmaukt, to nūmaukt, to izolej, to mōjā sādynoj.. to ļaun kuļturu baudeit, to naļaun, to laiž iz školu, to nalaiž.. Ļusteiga dzeivōšona! Myužeigs skaistums! Zose to gudrejās: nazkod pret vysom pamžom bejuse hlorka, pret vutim, tarakanim – dusts, vysaidas cytas iņdes. A niuļa pret vērsi – nikō. Moš jū ar dikloposu?
***
Myužeigs skaistums! Nu senejim laikim sōļs nu boda glōbs! Kū tik nasōlēja, lai nasamaitoj. I špeku, i svīstu, i ogūrčus, i siļčes, i sipisnīku i vēļ vysu kū. Lai ilgōk stōv. Zose pīmiņ, kai boda godūs sōleiti iz maizeites pabēre, i vyss ēdīņs beja.
A itamūs laikūs, myužeigs skaistums, sōlejom i zōbokus. Vēļ jau na deļ ēsšonas, Ceceit. Vēļ jau blokada nav. Myužeigs skaistums! "Deļ ilgōkas volkōšonas," Zose soka.
Jei nūpērka eistas ōdas bocikus, pusgarus. Nudi, ōdas smōrds, as kaļovas paūstēju. Pi symta juru samoksōjuse. Par peņseju navarātu. Labi, ka gudreibas beņči par krūņa vērša pūtem dasvīde pōrs 20-nīkus nu tōs lelōs naudas kaudzes, ar kū premjārs Na-kryškons aizpārņ līlējos.
A botiki to pročni. A ka pašpacīrej pa sōleitīm panelim, vēļ pročnōki palīk. Myužeigs skaistums!