Sākums – iepriekšējā numurā.
Bija pagājuši gandrīz 2 gadi, bija pavasaris. Kādu nakti sapnī es ieraudzīju Neo, kas pa taciņu gar bērzu rindu pārnāk mājās. Arī manai mammai parādījās sapnis, kurā melnais kaķis pārnāk mājās. Pēc dažām dienām pie manis viesojās draudzene, mēs sēdējām mājas pagalmā un dzērām vīnu, baudot maija burvīgo vakaru. Pēkšņi tumsā uz taciņas gar bērzu rindu es ieraudzīju divas spožas spuldzītes. Kas tas par zvēru?! Pagalmā ienāca melns kaķis un mana draudzene iesaucās:
– Tas taču ir tavs Neo!
Tajā vakarā man par to nebija ne mazāko šaubu, – kaķis nebēga prom, bet nāca pie manis, es viņu apskāvu un nespēju pati tam noticēt! Neo... Es sajutos tik laimīga!
Tā lielais, melnais runcis palika pie manis.
Atceros, vienreiz bija problēmas ar naudu un tukšs ledusskapis. Neo tad pazuda uz vairākām dienām un es jau domāju, ka vairs nepārnāks. Taču pārnāca – nobarojies liels un pūkains. Sapratu, ka dzīvniekiem mīlestība ir svarīgāka par vēderu. Jā, cilvēks var tevi pamest nedomājot, kad tev ir tukšs ledusskapis. Taču dzīvnieks – nekad. Vēlāk finansiālās problēmas atrisinājās. Sapratu, ka tikai dzīvnieki ir ar tevi gan priekos, gan bēdās. Cilvēki bieži novēršas, kad tev ir grūtības, diemžēl cilvēku mīlestība ļoti bieži ir balstīta uz nosacījumiem, – tev jābūt tādam un tādam, tev jāpieder tam un tam, tev jādara tas un tas, tikai tad es tevi mīlēšu. Dzīvnieki vienkārši mīl tevi tādu, kāds tu esi un šī mīlestība patiešām cilvēku padara labāku. Mīlestība ir vienīgais spēks, kas tiešām spēj mainīt un transformēt cilvēkus un pasauli. Mīlestība patiešām ir stiprāka par nāvi un ir mūžīga. Dievs ir Mīlestība.
Dzīvnieki ir bijuši mani draugi un sabiedrotie kopš bērnības. Gadiem ejot, šī saikne ir kļuvusi tikai ciešāka. No dzīvniekiem esmu iemācījusies daudz brīnišķīgu lietu. Tieši dzīvnieki ir vislielākie mīlestības skolotāji, jo viņi mīl bez nosacījumiem. Un tieši dzīvnieki man ir arī parādījuši to, ka nāves patiesībā nav. Pašā sākumā bija grūti kaut kam tādam noticēt, taču tagad es redzu, ka patiešām nekas nekur nepazūd. Dvēsele ir nemirstīga. Tās dvēseles, kas mūs patiesi mīl, nekad mūs nepamet un nāve nemaz nespēj šķirt tos, kuri mīl. Nāve ir tikai pāreja uz citu pasauli, kas ir tikpat materiāla un īsta kā šī pasaule. Kad cilvēka vai dzīvnieka dvēseles tērps – ķermenis ir nolietojies vai neglābjami slims, mētelītis tiek pamests, lai sāktu jaunu dzīvi citā pasaulē, vai pārdzimtu šajā pašā jaunā ķermenī.
Patiesībā, dzīve ir pilna ar brīnumiem. Tikai vajag noticēt un ieraudzīt!
Līga Slišāne no Balvu novada