5. martā Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS notika latgaliešu kultūras balvas “Boņuks 2021” pasniegšanas ceremonija, kur, kā uzsvēra pasākuma vadītājs stāvkomiķis Jānis Skutelis, 11 laureāti mājās devās ar māla Boņuka skulptūru jeb par 700 gramiem smagāki.
Boņuka figūriņu par mūža ieguldījumu saņēma kordiriģents Jānis Gruduls. Tikmēr Balvu novads, jo sevišķi Upītes latgaliešu valodas un kultūras kopēji godalgoti ar vairākiem Boņukiem. Proti, balva piešķirta Annelei Slišānei par stāstu grāmatu “Tuoraga stuosti” un projektu “#100 deči Latvijai” digitālā, audio-vizuālā un zīmju valodā, pirmās izlaušanās istabas latgaliešu valodā “Pīci panti” autori Slišānu saime, kā arī Balvu novada dome un Andris Slišāns par Balvu novada zīmi latgaliešu valodā. Tikmēr ierakstu studija “Bigmasr’s Records”, kas atrodas turpat bijušajā Upītes skolā, saņēma latgaliešu ziņu portāla lakuga.lv aptaujas simpātiju balvu – Boņuka drauga suņuka Žika māla statuju. Šogad ar Boņuku novērtēts arī Ilzes Spergas kā redaktores un literātes milzīgais devums, tāpat Ilzes stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi, kā arī viņas pirmās bērnu grāmatas un muzikālā albuma “Vuškeņa iz pļovys” radošā komanda. Žūrija starp 30 nominantiem izcēla arī Rēzeknes folkloras kopas “Vīteri” un viņu videostāsta ”Teika par Rēzeknes Rozi”, kā arī grupas “Latgalīšu Reps” un viņu jaunā albuma “Cyta dzela”, Marijas Dzeislas un viņas dzejoļu krājuma “Vysta smierts”, kā arī navigācijas aplikācijas “Waze” latgaliskās versijas autora Jura Viļuma devumu Latgalei un tās kultūrai pagājušajā gadā. Manuprāt, arī Rēzeknes teātra Joriks saime un tā vadītājs Mārtiņš Eihe bija pelnījuši ne tikai Spēlmaņu nakts balvu, bet arī Boņuku, jo rēzeknieši, spītējot kovidam, atrada jaunu, vēl nepierastu skatuviskās mākslas valodu – teātris pilsētvidē.
Šajā reizē gandrīz visi balvas pasniedzēji un laureāti runāja par Ukrainu, tās sāpi, traģēdiju, kas ir mūsu visu sāpe un traģēdija. Kā dzīvot dzīvi, kas ir apdraudēta? Viedi bija Ilzes Spergas, kuras dažas nedēļas vecais puika dusēja ratiņos turpat “Gorā”, vārdi: “Mīlestība nekad nebeidzas un dzīvība nekad nebeidzas. (..) Darbi nekad nebeidzas. Cerības nekad nebeidzas. Dod Dievs, lai dzīve, mīlestība nebeigtos latviešiem, krieviem, latgaliešiem..., nevienam no mums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Lai mēs viens otram būtu tāds atbalsts, kādu es saņemu savām idejām un grāmatām, kas iznāca un iznāks vēl šogad. (..) Laika nav bezgalīgi daudz, neatliec to, ko tev jādara tagad un tūliņ. Neatliec ne bērna ieņemšanu un dzimšanu, ne grāmatas uzrakstīšanu un izdošanu, jo mēs nezinām, cik laika katram no mums ir dots. (..) Dari tagad. Jo tikai tev ir tas spēks un tev ir valoda no “babys”, mammas, pagātnes, ko nodot tālāk savējiem. Vēl ir laiks. Lai mums visiem ir veselība, cerība un mīlestība!”
