25. februārī Daugavpilī pretī Krievijas ģenerālkonsulāta ēkai notika pikets Ukrainas atbalstam, ko rīkoja Daugavpils ģimnāzisti Dainis, Anželika un Sintija ar draugiem. To apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieki.
Jaunieši “Vietējai Latgales Avīzei” teica, ka viņi neatbalsta karu un Putina centienus pakļaut ukraiņu tautu ar ieročiem, nevēlas, lai ukraiņi ciestu viena cilvēka neloģiskas rīcības dēļ, un iestājas par mieru pasaulē, tāpēc organizēja piketu. Ģimnāzisti ir pārliecināti, ka 21. gadsimtā jebkuru problēmu var atrisināt sarunu ceļā.
Plīvojot karogiem, saucot “Slava Ukrainai”, “Brīvību Ukrainai”, “Varoņiem slava”, “Putinu jātiesā Hāgas tribunālā” un turot plakātus ar uzrakstiem “Nē, karam”, “Putins ir slepkava” u.c. latviešu, krievu un angļu valodā, bija sanākuši gan jaunieši un vecāki ar bērniem, gan sirmgalvji un ekspolitiķi. Savu atbalstu Ukrainai pauda galvenokārt Daugavpils iedzīvotāji, tāpat bija atbraukuši arī Augšdaugavas, Krāslavas u.c. reģionu cilvēki.
Šonedēļ arī Latgales pašvaldības rīkoja mītiņus Ukrainas atbalstam, tos kuplināja vietējās ukraiņu kopienas, kultūras biedrības un to amatierkolektīvi.
Piketa rīkotāji, Daugavpils ģimnāzisti Dainis, Anželika un Sintija
Rihards atnāca ar plakātu, ko rotāja Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes titulvārdi “Dievs, Tava zeme deg”. Vaicāts, kāpēc piedalās piketā, jaunietis ar asarām acīs teica: “Esmu šeit tāpēc, ka Krievija apdraud drošību un mieru brīvā valstī Ukrainā un pārējā pasaulē, un tas nav taisnīgi.”
Vladimirs piedalījās piketā, lai protestētu pret Krievijas iebrukumu viņa dzimtenē Ukrainā. “Esmu normāls, domājošs cilvēks, tāpēc atrodos šeit. Esmu ukrainis, bet dzīvoju Daugavpilī, kas ir internacionāla pilsēta. Kāds grieķu filozofs ir teicis: “Man ir svešs jūsu viedoklis, bet es atdošu dzīvību, lai jūs šo viedokli varētu paust brīvi.” Lūdzu, paudiet savu viedokli, bet dariet to bez ieročiem.”
Dmitrijs pastāstīja: “Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi. Ukrainā ir dzimis mans vectētiņš, tur dzīvo mani radinieki. Tagad sākās karš, un saziņa ar viņiem ir apgrūtināta. Frontes abās pusēs mirst karavīri, kas ir kļuvuši par “gaļu lielgabaliem”, bet viņi taču ir dēli mātēm. Manam dēlam ir deviņi gadi, un es nevēlos pat domāt, ka kaut kas tāds varētu notiktu ar viņu.”
Egitas Terēzes Jonānes foto