Kompaktdiskā apkūpōti Gavieņa laika dzīdōjumi Aglyunys bazilikys Kora školys absolventu i dūmubīdru, kai ari prīstera Aigara Bernāna izpiļdejumā.
“Ryugtōs sōpes” Latgolā ir Katōļu Bazneicai cīši nūzeimeiga muzykali liturgiska forma, kur bazneicys dzīsmis sasavej vīnōtōs lyugšonōs ar senejūs gregoriskūs dzīdōjumu melodejom i latiņu himnu tekstim. Goreigūs dzīšmu–lyugšonu cyklys “Ryugtōs sōpes” par tradiceju Latgolā palyka 19. godu symta laikā i pamatōti var tikt skaiteits par specifiski latgalisku kulturys montōjuma daļu. Jam ari myusdīnu Latgolā ir cīši zeimeiga lūma katōļu liturgejā – “Ryugtōs sōpes” Latgolys katōļu bazneicōs ir tradicionals Gavieņa laika tautys dīvakolpōjums, kurā kotru gavieni (nu Palnu trešdīnis leidz Lelajai sastdīnei) teik izdzīdōts dramatizāts Kristus cīsšonu apskots.
Laika gaitā ir veidōti vysaidi Gavieņa laika dīvakolpōjumi, kas, godu symtim īmūt, ir palykuši i par ticeigōs tautys muziciešonys sastōvdaļu, i par akademiskōs muzykys žanrim. “Ryugtūs sōpu” izceļsme 17.–18. godu symtu mejā saistōs ar Varšovys sv. Krysta bazneicu, kurā sv. Roha brōleibys bīdri īsōce Kristus cīsšonu apdūmōšonys dīvakolpōjuma tradiceju. Dīvakolpōjuma muzykalō veidōjuma pamatā beja jau zynomu melodeju i tekstu salykums, kur vīnōtā lyugšonā sasaveja senejūs gregoriskūs dzīdōjumu melodejis i latiņu himnu teksti ar godu symtim zynomom pūļu bazneicys dzīsmem. 1707. godā dzīdōjumu kūpumu izdeve nalelā grōmateņā ar nūsaukumu “Mirru saiškis nu Getzemanes dōrza voi skumeigōs žālobas par Dīva Dāla ryugtajom cīsšonom” (Snopek mirry z Ogroda Gethsemańskiego, albo żałosne Gorzkiej Męki Syna Bożego). Eisā laikā itys Kristus cīsšonu pīminis dīvakolpōjums izaplateja pa vysu Pūleju i daudzvīt palyka par obligatu Gavieņa laika dīvakolpōjumu. Jau 18. godu symta ūtrajā pusē “Ryugtūs sōpu” melodejis i teksti beja pazeistami ari Latvejis teritorijā. I tai jau garōk par divejim godu symtim “Ryugtōs sōpes” skaņ ari Latgolā. Latgalīšu volūdā dzīdōjumu kūpums pazeistams kai “Ryugtōs sōpes”, bet latvīšu literarajā volūdā – “Rūgtās asaras”.
““Ryugtūs sōpu” fenomens da šam Latvejā vyspōr nav pieteits, i tradicejis zynōtōju ir moz. Pyrmī zynomī itūs dzīdōjumu teksti, kas sasaglobovuši leidz myusu dīnom, ir atrūnami 1771. godā izdūtā latgalīšu lyugšonu grōmotā. Nu tō laika “Ryugtūs sōpu” melodejis pōrsamontoj mutiski, muzykalais materials kur nakur draudzēs tok atsaškir, bet tradiceja vys sasagloboj, tik leidz ar izmierstūšajom lauku draudzem cīši sasamazynoj. Itys muzykys disks ir raudzejums dzīdōjumus “īmyužynōt”, kab saglobōtu tūs i padareitu radzamus interesentim i pietnīkim, kurī da šam vaira viereibys pīgrīzuši, par pīmāru, myrušūs oficejam i maja dīvakolpōjumim Latgolā i tt. Jamūt vārā jaunūs Covid-19 pandemejis apstōkļus, dzīšmu īroksti paleidzēs ari sevkuram ticeigajam lyugtīs sātā i kolpōs ari kai Latgolys katōļu tradicionalūs dzīšmu pošmōceibys leidzeklis,” pīzeist prīsters Aigars Bernāns.
“Prīca, ka ir pasalūbs itū senejū dīvakolpōjumu īmyužynōt skaņu muzykys albumā. Iz kūpeigu lyugšonu aicynoj “Ryugtūs sōpu” verseja koram – kai sīvīšu bolsūs a cappela, tai solo i vīnbaļseigā i daudzbaļseigā dzīdōjumā koram ar vargaņu pavadejumu. Nūvieleju, kab Aglyunys Dīvmōtis tyvumā sagataveitais īroksts aizkustynoj ticeigūs sirdis i aicynoj iz sirsneigu lyugšonu, kai ari vadynoj dzīdōtōjus vēļ uzticeigōk kolpōt Bazneicai i dzīdōt Dīva gūdam,” nūrōda Latvejis Muzykys akademejis Muzykologejis katedrys docente Īva Rozenbaha.
Projekta golvonais organizators ir Daugovpiļs Dīva Žālsirdeibys draudzis prīsters Aigars Bernāns, kurs turpynoj ari apkolpōt Preiļu nūvoda Pīneņu Jezus Sirds draudzi. Sovutīs projekta muzykalō puse ir ilggadejōs Aglyunys bazilikys muzykalōs dzeivis vadeitōjis i varganistis Īvys Lazdānis atbiļdeibā. Dīvakolpōjuma “Ryugtōs sōpes” skaņu īroksts taiseits 2021. gods 25. septembrī Aglyunys bazilikā skaņu režisora Mūdra Bierzeņa vadeibā. CD izdeviejs – SIA “CYMUSS”. Albums izdūts ar Latgolys Regiona atteisteibys agenturys, Vaļsts kulturkapitala fonda i AS “Latvejis vaļsts meži” finansialu atspaidu.
Papyldinformaceja: Aigars Bernāns, mob. t. 29516867, aigars.bernans@inbox.lv
***
HIMNA (nu 2. daļas)
Verīs, ak, cylvāk, kai Dīvs tevi mīļoj,
Ka sevis poša tevis dēļ nažāloj;
Un tu arvīn vēļ ļauni Jam moksōsi,
Grākus dareisi!
Stōv ļaužu prīškā vyspasauļa Kēneņš,
Naatbiļd vōrda, leidz kai lēneigs jēreņš
Ar boltu drēbi apsmīkļam teik apģērbts,
Kai nagudrs smōdāts.
Par myusu grākim jū ar reikstem šausta.
Plyust svātais asnis, mīsa bryucem klōta.
Mums, grēcinīkim, svātō ašņa straumē
Ir mīrs un dzeive.
Lepneigais pasauļs sovu golvu krūņoj,
Pats nīceigs byudams, Dīvu Kungu zaimoj.
Tys Kungam Jezum ēršku krūni pyna
Un golvā lyka.
Kaut tagad muna sirds gauži raudōtu
Un nu šō laika nikod nagrākōtu!
Es nūžāloju munu oplomeibu
Un ļaunprōteibu.
(Nu www.radieceze.lv)