Latgales partizānu pulka vēsturiskajai kaujai pie Ančipovas šogad aprit 102. gadskārta. 13. janvārī tika atklāta piemiņas zīme, kuras atklāšanā šīs idejas iniciators Andris Slišāns pastāstīja, ka pēc materiāliem, kas pieejami, un cilvēku nostāstiem šī bija pēdējā vieta, kur Latgales partizānu pulks aizraidīja prom no Latvijas sarkanos strēlniekus.
Atklājot piemiņas zīmi, tās pamatos tika ievietota kapsula ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vēstījumu. “Šķilbēnu pagastā 1920. gada 9. janvāra rītā Latgales partizānu pulka 3. un 4. bataljons virsleitnanta Jāzepa Kanareviča vadībā iesāka varonīgo cīņu ar sarkano strēlnieku pulku. Virzoties tālāk, 11. janvārī sarkanie strēlnieki atkāpās un nocietinājās Kūkovas upes krastos Ančipovas ciemā. 13. janvāra rītā partizānu pulks metās varonīgi virsū un padzina naidnieku no Kūkovas krastiem, atbrīvojot Latvijas teritoriju no naidīgajiem spēkiem. Ančipovas kaujas vietā 1989. gadā tika uzpludināts Ančipovas ezers. 1992. gada 2. jūnijā pie ezera tika izveidota un iesvētīta piemiņas plāksne. 2020. gadā Latgales atbrīvošanas cīņu 100gadē tiks atjaunota un uzstādīta piemiņas zīme. Kad tu skatīsi šo vēstījumu, tad zini, ka piemiņas zīmes pamatos tas tika ielikts kā pateicības apliecinājums Latgales partizānu pulkam par izcīnīto Latvijas un Latgales brīvību un par mums doto iespēju dzīvot pašiem savā valstī.”
Kapsulu piemiņas zīmes pamatos iemūrēja Andra Slišāna dēli – Miķelis, Jēkabs un Dominiks, piemiņas vietu iesvētīja Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels un Zemessardzes 3. Latgales brigādes kapelāns kapteinis Rinalds Broks, informē Iluta Jaunžeikare.