Da 10. februaram daleibai Latgolys kongresā var pīsasaceit delegati, referenti, klauseituoji. Iz itū šaļti ir pīsasacejuši 24 delegati i klauseituoji.
SaRIK sadarbeibā ar cytom Latgolys piļsūniskajom organizacejom struoduoja pi prīšklykumu Latvīšu viesturyskūs zemu lykumam. Īsnāgti rūsynuojumi par latgalīšu volūdu i nūvodvuiceibu školā, ceļa zeimu uzstuodeišonu i medeju sistematisku atbaļsteišonu latgalīšu volūdā, taipat par vaļsts atbolstu Latgolys kongresam reizi pīcūs godūs.
Ir nūtykušys sarunys ar Pūlejis i Norvegejis viestnīceibom par viestnīku i jūs puorstuovātūs vaļstu daleibnīkim kongresā. Obeji viestnīki jau ir pīsadalejuši latgalistikys konfereņcē 2019. godā. Svareigi, ka paraleli akademiskom lītom, diskusejom pasaruoda praktiski rysynuojumi ekonomikys, uzjiemiejdarbeibys i cytu jūmu atteisteibai. Tī vierzoma i styprynojama storptautyska sadarbeiba.
Pūlejis viestneica Monika Mihališina (Michaliszyn) pīzyna, ka Pūlejis–Leitovys vaļsts nūzeime Latvejis viesturē vys vēļ teik ruodeita fragmentari i vīnpuseji. Jei atguodynuoja, ka itūgod paīt 460 godu, kai 1562. godā, aizastuovūt pret Ivana Borguo planim pakļaut Livoneju, suoce nūsastyprynuot Pūlejis–Leitovys vaļsts ītekme Livonejā.
Taipat šūgod paīt 265 godi nu pyrmuos augstuokuos vuiceibu īstuodis – Kruoslovys goreiguo seminara – dybynuošonys Latvejis teritorejā.
Latgolys kongresa organiziešonys komitejis vuordā – Agris Bitāns