Mīluļa CV

«Mēs ar ģimeni pārvācāmies dzīvot uz Upmalu, un kā tad bez sarga lielajā mājā. Tāpēc meklējām sev mājas sargu, un kaut kā sirdī «iekrita» šis mīļums, kuru atradām Aizkalnē (Preiļu novadā). Tur bija daudz tādu mīluļu, viņi pieder Igaunijas medību suņu šķirnei, cits par citu skaistāks, bet sirsniņā mums «iekrita» tieši šis suņuks.
Tā nu mēs iegādājāmies mīļu mājas sargu. Suņukam šobrīd ir 10 mēneši.

Traka nedēļas nogale, traki dzīvnieki, kuri mani pazaudēja gandrīz divas dienas. Tāpat kā pīles – jūs jautāsiet? Jā, jautrītes – es atbildēšu. Viņas nekad nebeidz pārsteigt un priecēt ar savu domāšanas veidu. Nez, vai viņām tāds ir? Vai viņas prot gatavot čuguna katlā? Vai viņu “ķirbis” to var izdomāt? Protams!

Šim mīļumam PUIKAM jau augustā būs 11 gadi. Viņš, mazā dzīvībiņa, tika atrasts Preiļu parkā pie zirgu staļļiem pļavā un gandrīz bez dzīvības pazīmēm... 
Mazo kamolīti ielikām saujā, tur bija silti, un kaķēns sāka kustēties... Tā Puika saņēma savu otro dzīvību, savas mājas.....Un nu jau vairāk nekā 10 gadus ir mājas saimnieks. 

“Nē, mammu, nekādu rūcošu vārdu! Būs nešpetns. Luntiks vai Funtiks! Nu paskaties uz viņu! Tik mīļš, saulains, tik pūkains!
Luntiks… Animācijas filmu varonis, kurš izbrīnītām acīm vēro mūsu pasauli. Tādu pirmoreiz ieraudzīju šo kucēnu – rudo kamoliņu ar lielām acīm. Viņu interesēja un pārsteidza itin viss – gan vēja nestās lapas, gan vēlīnā puķe dārzā, gan nopietnās minces aste.

“Āzis un žagata – nu viņi nav un nevar būt pāris. Bet... žagata ir iemīlējusies āzī Vitālijā līdz nemaņai. Bet varbūt tā ir pavisam prozaiska mīlestība... uz āža barības auzu drumstalām. Lai kā tur būtu, bet šis pāris nav šķirams dienu dienā.
Un vēl. Āzis Vitālijs pieradis sargāt... suņa Rema miegu. To vērot var tikai pa logu, jo, ja iziesi laukā, tad arī šī idille pazudīs.” 

Marina Rabazova (Ludzas novada Lauderos) 

“Mēs esam Avotiņu ģimene no Jelgavas. Preiļos mums dzīvo znota vecāki. 2021. gada vasarā mēs atbraucām ciemos uz Preiļiem, protams, ka apmeklējām arī visus skaistākos un interesantākos apskates objektus pilsētā, tai skaitā metāla mākslas galeriju “Nester custom”. 

“Manā mājā dzīvo neizmēroja mīlestība, kuras formula ir M4+R. Kas ir šie nezināmie?
Pirmais M. Murka. Pirms septiņiem gadiem kā mazu, šņācošu kamoliņu ar savainotu apakšlūpu es šo pirmo M izvilku no mašīnas motora nodalījuma, kur pamestais kaķabērns bija noslēpies un vizinājies ar mani visu dienu. Joprojām bailīga un piesardzīga, bet piķa melnā kaķu meitene Murka ir mans mājas labais gariņš.

“Kaķi ir kā cilvēki: dažs nespēj sadzīvot ne ar vienu, citam atkal visi draugi. Mokins ir no draudzīgi omulīgajiem – nebaidās ne no viena (vienīgi no cilvēkiem) un ar savu aktivitāti un draiskulību spēj iekustināt pat manu veco runci. Mokinam patīk, ja glauda muguriņu, tad var saklausīt arī ņurrāšanu, bet – roku nedrīkst stiept viņam pretī “sejā”, to jādara no sāniem.

“Neliels stāsts par manu kaķenīti vārdā Mince.
Mince ir dzimusi 2006. gada martā lauku mājās. Vārds iedots, iepriekš neapspriežoties, vīrs pateica – būs Mince. Lai tad ir tā.

“Mani sauc Zorro. Esmu mazs Kaukāza aitu suņa puika – man ir tikai četri mēneši. Mani saimnieki divu mēnešu vecumā mani atveda no sešu kucēnu ģimenes Pierīgā. Uz mašīnu aizgāju pats, nekādu asarainu atvadu no ģimenes, arī visu garo ceļa gabalu atbraucu “miera vējos”, kamēr jaunie saimnieki lauzīja galvu, kā mani nosaukt.
Tā kā ģimenē pirms manis bija cits “kaukāzietis” Zara, tad palika pie vārda Zorro ar domu, lai es augu skaists, drosmīgs un iznesīgs!