Lidija Kirillova
Paveros pa logu – ārā gluži kā Ziemassvētku pantiņā, kur “visi sīki žagariņi sudrabiņa pielijuši”. Drusku piesalst, drusku līst. Šur tur zaļa zālīte, šur tur pa baltumam. Šolaiku bērni drīz tikai vecāku un vecvecāku nostāstos kā brīnumā klausīsies, ka reiz sensenos laikos bijušas ziemas ar bargiem saliem, puteņiem un sniega kupenām līdz žogmalei. Pērngad mazmeitai uzdāvinātās ragaviņas tā arī dus pieliekamajā bez pielietojuma. Laikam skumst, izskatās pavisam bēdīgas un noputējušas. Arī slidas nez kādā kaktā noslēpušās un nav pierunājamas nākt laukā...
Avīze: